Vēl viens ček cirslīša to do sarakstā.
Cirslīts, protams, kavē, pēdējās sekundēs pārskrien pie stacijas luksofora, priecīgs, paveras uz augšu: "Lieliski, es pat paspēšu! Ir bez piecām deviņ... Koa? Kāpēc deviņi?!"

Tagad cirslīts sēž stacijā, prāto ko iesākt ar lieku stundu laika un galvenais - kā visas tās reizes šorīt skatoties pulkstenī nav pamanīts, ka kaut kas līdz galam nav riktīgi.