Garastāvoklis:

embarrassed

Gardie mati sēklās.
Cirslītis sacep mājās saulpuķu sēkliņas, lobītās, ar sviestiņu un sālīti. Paņems līdzi uz darbiņu, brīvā brīdī uzkost veselīgo našķi.

Darbā šo našķi piedāvā netālu esošajam smukajam kolēģim. Mm, kontakts! Vienmēr feini ar šo kolēģi pakomunicēt.

Kolēģis neatsakās, paņem saujiņu grauzdēto saulpuķu, ņammīgi uzkož un....sastingst uz sekundīti.

Cirslītim sirds pamirst, protams.

Kolēģis izvel no mutes garu, slaidu, smuku cirslīša matu... To vienīgo, kas ietrāpījies sēkliņu kastītē.
Nesamulst, ēd tālāk. Jo kolēģis jauks, sakarīgs, neliek man justies absolūti debīli.

Cirslītis tikmēr bāls skatās, nezin ko teikt... Spēj tik izdvest, "Piedod par to matu..."

Kolēģis tik atsmaida, sak, nu, gadās.


Cirslītis joprojām jūtas tizli.

Lai situāciju "glābtu", cirslīts vēl pasaka, "...njā... Bet... man ir ļoti tīri mati, ja nu kas. Vienmēr..." o_0