nu sens stāsts...
Jāa, tāpēc tagad saņemos un publiskoju. Un vēl tāpēc, ka esmu slima un temperatūras ietekmē (tā es vēlāk taisnošos).
Sensenos laikos tāltālā zemē (pie-)strādāja cirslīte par meža apskatītāju. Bija jāapskata daudz visādu tālu un dziļu mežakaktu, kur ne ar mašīnu iebraukt, ne ar spārniem aizlidot. Un reizēm aizbrist nezini kā. Karsta un dunduraina vasaras diena, ne sēnes aug, ne ogas, un mežā neviens pie pilna prāta nelien. Īpaši avotainos melnalkšņu džunglājos (kuri gan taisnību sakot togad bija izžuvuši sausi un pa grāvjiem un strautiem varēja iet kā pa takām).

Nu re. Čāpo cirslīte pa tādu kādreiz pārplūdušu, tagad slapju ceļu jau kuro kilometru, un jau kuro nedēļu mežā nevienu nesatiek. Te pēkšņi - kur bijis kur ne - jaunēklis - darbadevēja pārstāvis stāv jaunaudzē un kaut ko tur tausta pa jaunajām eglītēm - nu skatās, kad jākopj, tas ir. Nobīties nepaspējusi (uf), cirslīte papļāpā un kāto tālāk. Apskata savus apskatāmos mežakaktus un griež ilksis atpakaļ. Un tad attopas, ka no kabatas pazudis Viens Intīms Sieviešu Higiēnas priekšmets, nebaltām dienām nolikts (jājā, tīrs). Ak nu ko - vairs neko, gan jau kāda pele izmantos par matracīti.

Pusceļā skatās - ak reku Priekšmets tieši uz ceļa balo, tā nepieklājīgi atlocījies no iepakojuma. Nu ko - jāpievāc, ja jau atradies. Noliecas un redz: divas lielas un dziļas zābaku pēdas,kuru purni rāda uz Priekšmetu:) Tātad viens ilgi stāvējis un pētījis:)

Nu vajag tak tā notikt, ja lielā lielā LIELĀ mežā ir tikai divi cilvēki...