Nolicies uz pusstundu nosnausties, lecu kājā - cik-i-pulkstens.
Jopta, tūlīt desmīt. Gribēju vēl alu pajemt.
Gāzelēdamies pa apledojušo ietvi, rokas kabatās, neatskatoties maucu uz rimi.
Pie kasēm aizelsies sauciens: "Es atvainojos, es atvainojos, man alus, tūlīt desmit"
Cilvēki atsaucīgi, es nu jau mierīgs un kasierei nojautāju, sak cik tad vēl bij' atlicis.
Ē, piecpadsmit minūtes. Tā kā klusi atvainojos rindai un lavījos prom.
Tad interesanti ko es visu ceļu blenzu pulkstenī, ko es tur redzēju, ja šobrīd viņš arī rāda bez piecpadsmit?