cirslītis izdomāja kļūt par lēdiju un vakar nopirka savam velo pie-stūres-groziņu, lai varētu pārvietoties cēli.
tas nekas, ka, braucot ar liftu, nākas nelēdijiski pamocīties, jo groziņš ir jānoņem, jāiedabon liftā & tad tur jāiemāna arī pats velo (citādāk nevar). neviens neredz, ka tā lēdijas nedara.
savukārt šorīt gribējās paspēt pie zaļās gaismas pāri ielai. nācās teju vai ar palēcienu no ietves nesties. no atsitiena pret zemi groziņš noāķējās un, tā kā bija uzņemts temps, inerces pēc tams skaisti aizripoja vēl pāris metrus uz priekšu ar visu somu, kas veiksmīgas sagadīšanās pēc bija aiztaisīta, tāpēc vismaz tās saturs neizvēlās teju pa pusielu.
rezumē - savu īsto dabu ne ar kādiem groziņiem nenoslēpsi.. kļūt par lēdiju nespīd.