Ciršļi alpīnisti.
Divi ciršļi, viens no tiem ar stāžu, dodas iekarot Turaidas/Siguldas kalnus, no kuriem viens ir Kārļa kalns. Jāteic, ka abi nevar sūdzēties par cieņpilnu attieksmi pret sportu (t.i. "uz Jūs"), kā arī par liekā svara trūkumu un viss tāds. Kārļa kalnu nolemj iekarot drošības apsvērumu dēļ - lai uz ceļa nesaskrietos ar kādu automašīnu un arī lai šõrtkatotu uz pili. Ar dievu uz pusēm tikuši gandrīz līdz kalna galam, nolemj, ka jātaisa vēl viens šõrtkats un jādodas pa absolūtu bezceļu pils virzienā no kalna lejā... Bezceļš nozīmē kārtīgu nogāzi, čūkslājus, dubļu šļūdoņus un pavisam tuvu ceļam arī grāvi, sagāztus kaut kādus sprunguļus, krūmus un nātru puduri. Aizelsušies, gandrīz ar infarktu, laimīgi, ka dzīvi, turpina ceļu, līdz ierauga, ka kādu gabalu tālāk no visām šīm šausmām bija iespējams izkļūt gluži vienkārši nokapjot pa trepēm...

Morāle.
Pirms šõrtkatot, uzkāp kalna galā un apskaties, vai gabaliņu talāk gadījumā nav civilizēts šõrtkats.