Cirslītis nolēmis izbaudīt pēdējo atvaļinājuma dienu un saldi guļ savos neskaitāmajos spilvenos un sapņo kaut ko jauku. Cirslīša nakstmieru iztraucē skaļi pīkstoša modinātāja zvans. Cirslītis pa pusei nesaprašanā nodomā, ka tas ir blakusistabas iedzīvotāja modinātājs, kuru aizmāršīgais kaimiņš nekad neizslēdz, kad naktīs neierodas mājās. Cirslītis pie sevis nozvērās, ka vairs neies slēgt ārā to draņķi, lai to izdara kāds cits. Pēc 5 minūtēm, kad jau galva sāk plīst pušu un nervi vairs netur, cirlsis nikni raušas ārā no gultas un solās sadauzīt nolāpīto modinātāju, nāk atklāsme, ka riebīgā skaņa nāk no paša ciršļa personīgā modinātāja, kas turpat pie gultas stāv!