no rīta cirslītis velk mugurā īsākus svārkus kā parasti un vīrs tikai nokomentē, ka sēžot zeķu maliņu par daudz varot redzēt, uz ko cirslītis nomierina, ka darbā visos mītiņos tur kājas zem galda;)

pusdienlaikā dodas cirslītis paēst uz netālo ēdnīcu, kas atmsofēras un lieluma ziņā tomēr tuvojas tādai palielākai kafejnīcai, izvēlas vienu no galdiņiem tieši pie sienas, apsēžas tā ērtāk, pārmet vienu kāju pār otru un.. pēc apmēram pusminūtes pamanau, ka nākamajā galdu rindā sēdošais vīrietis skatās tieši cirslītim virsū (galds ir pietiekami tālu, lai cirslītis tikai iekšēji pasmaidītu un turpinātu ēst).. pēc vēl pāris minūtem pamana cirslītis, ka šis vīrietis nav vienīgais.. vēl pēc pāris - kaut kā tā sanācis, ka vidējā galdu rindā pie katra galdiņa pusdieno paa vienam vīrietim un viņi visi skatās cirslīša virzienā. kautrīgi cirslītis apsēžas pieklājīgāk un nodomā,ka acīmredzot "gadi nav vairs tie", ātri izdzer savu kefīra krūzi un ceļas, lai dotos prom..

ņemot no blakus krēsla somiņu, cirslītis pamana, ka bija apsēdies tieši pie tā galdiņa, virs kura tālāk aizmugurē ir televizors..