Crislītis naktī parasti mēdz pastūķēt savu mobilo telefonu zem spilvena, lai, pamostoties tumšā naktī, var ērti paķeksēt ar ķepiņu un paskatīties, cik minūtes vēl palikušas līdz asinsstindzinošajam modinātājzvanam. Tad nu cirslītis sataisās iet gulēt, izģērbjas, palien zem segas, un secina, ka telefons aizmirsts uz blakus esošā plauktiņa, kas nokrāmēts ar visādiem krāmiem. Paķeksējies ar ķepiņu, un sapratis, ka šādā melnā tumsā, neko neredzot, uz skapīša var sataustīt tikai vakardienas siermaizītes, smirdeklīgo puķi, kuru nedrīkst kustināt, ja nē, jāsmok nost, dažādas grāmatiņas, krūzītes un pudelītes, krellītes un auskariņus, diskus un vadus, cirslītis pavada pāris minūtes, izmisīgi ķeksējoties ar ķepiņu zem spilvena, meklējot telefonu, lai varētu uzspīdināt gaismiņu skapītim un atrast... telefonu.