Tizluma lēkme. (Nervi 3)
CirslisA atbraucis ciemos pie draudzenes - arī īpaša CiršļaB, kas pirms pāris dienām cietusi negadījumā un tagad guļ mājās ar izteikti satraumētu seju un smadzeņsatracinājumu. Kamēr CirslisB sataisās pagulēt, CirslisA gatavojas cept pankūkas un nes savu somu uz viesistabu. Visā mājā valda pilnīgs klusums un miers. CirslisA ieiet viesistabā, grib nolikt to somu, paskatās, hmm, jāliek uz krēsla. Nē, uz krēsla nē, uz dīvāna.. Kamēr CirslisA tur mīcās un tuvojas dīvānam, itkā dīvāns pēkšņi sāk izdvest kaut kādas dīvainas neartikulētas skaņas. Protams, ka CirslisA no tām skaņām pārbīstas līdz tam, ka ar lielu troksni nogāžas gar zemi. Izrādās, dīvānā gulēja CiršļaB mamma, kas vienkārši mēģināja uzsākt sarunu. Gulētejošais CirslisB sadzird šo troksni, atnāk skatīties, kas noticies un ierauga, ka CirslisA ir gar zemi, tur pat kaut kur mamma, abas kaut ko tur šausminās un smejas. CirslisB redzēto nokomentē ar teikumu: "Kas, Tu mēģini uztaisīt tādu pašu seju kā man?"
Nu, kaut kā tā.