kā pareizi iedzert bezmaksas kafiju
cirslītis A un B ierodas parīzē, apkrāvušies smagiem koferiem. cirslītis C (jeb wonderland) kavē satikšanos, tāpēc A un B izlemj iedzert kafiju. domāts-darīts. ierauga jauku iestādi glītiem, košiem krēsliem. dodas iekšā, uzsmaida oficiantei un palūdz kafiju.

turpmākais dialogs.

- cik jāmaksā?
- nē, nē, ņemiet, tas par brīvu. ko jūs vēl vēlējāties?
(cirslītis sajūsmināts grauž arī ekstra cepumiņus.)
-paldies, tas arī viss.
- nu jā.bet ko jums vēl?
-nē, nē, tiešām neko.

tai pat brīdī šai jaukajā tūrisma birojā ienāk kāds cits klients un sāk taujāt par brīvdienu šikās salās izcenojumiem. cirslīši aptver pārpratumu par 'kafejnīcu', apēd vēl vienu cepumiņu un dodas prom, laipni pateikdamies.


cirslītis C, īpaši laimīgs par to, ka stāsts šoreiz par citiem, ļoti ilgi un uzjautrināti smejas (vēl šobaltdien).