Cirslītis dodas uz darbu. Lepni iekāpis trolejbusā, cirslītis sāk lēnām, bet tad arvien izmisīgāk rakāties pa somas kabatām, līdz beidzot viņu laipni uzrunā senā Cirslīšu Aizmāršības dievība A-Maka-Ta-Nau! Nu ko – nākamajā pieturā cirslītis nosarcis līdz matu galiem lec no trolejbusa laukā un jož uz māju. <?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Mājā Cirslītis pavada krietnu nervus kutinošu pusstundu, rakādamies visās iespējamajās vietās, lai izraktu maku, kuru <?xml:namespace prefix = st2 ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:smarttags" /><?xml:namespace prefix = st1 ns = "schemas-tilde-lv/tildestengine" />šorīt tak vēl redzējis un cirslīšprāt ielicis somas aizmugurējā kabatā.... Aizmugurējā kabata?...!!! .... ?....

Somas saturs tiek izgāzts uz gultas, un no aizmugurējās kabatas nudien izveļas ilgi meklētais un pa trolejbusu izceļojušais maks.

Nu Cirslītis joņo atpakaļ uz pieturu, pa ceļam cenzdamies atcerēties, kā pie Cirslīšiem dēvē Totāla Cirslīšstulbuma dievību.

Darbā Cirslītis šodien ieradās veselu stundu par vēlu. Un tomēr nākas secināt, ka Cirslīšus pavada kaut kāda kripatiņa Cirslīšveiksmes, jo internets darbā parādījās vēl 4 stundas pēc cirslīša, tāpēc cirslītis, pat laikā ieradies, nebūtu neko pastrādājis.