Ar ciemiņiem.
Pie Ciršļa nakšņo (pareizāk - rīto) neliels igauņu pūlītis. Cirslis guļ gultā starp diviem igauņpuikām, no kuriem iepriekšāk viens ir bijis arī Ciršļa ļubovņika lomā. Tātad. Četras stundas pagulējuši, vieši pamazām sāk posties mājup. Cirslis vēl līdz šim vārtās zem segas ar iepriekšminēto personu. Pienāk laiks ģērbties un doties ceļā. Tad nu Cirslis cēli liecas pār snaudošo jaunskungu, lai paņemtu drēbes... Un... Atveras dīvāns, Ciršļa kavaliers ar lielu troksni izkrīt uz grīdas, Cirslis krīt tam pakaļ, bet, atbrīvodamies no lielākā svara, dīvāns atkal aizveras un Cirslis tomēr atkrīt atpakaļ gultā. Protams, ka visi pārējie klātesošie sāk skaļi smieties.

Tiem, kas nesaprot, kas tas par jocīgu dīvānu, kas pats virinās ciet un vaļā, tad tas ir apmēram tāds: