Ciršļi un izglītība.
Sāksim ar Ciršļa mammu - Arī cirslīti.
Šamā vasarā nolēma iestāties maģistros un, negaidot viņu piemeklēja nedienas ar visādiem dokumentiem - tai skaitā vidusskolas sekmju izrakstu. Kā reiz bija atvaļinājums, kuru viņa pavadīja laukos (Kaltenē). Uzzinādama par nepieciešamo sekmju izrakstu, māmiņa, pavisam nepriecīga, speciāli kratījās cauri bez maz vai visai Latvijai - uz Cēsīm, viskaut kas tur viskaut kā, beigās to izrakstu dabon. Atbrauc mājās uz Rīgu. Sēž savā istabā, Cirslis arī tur pat sēž. Mammai zvana mobilais tālrunis. Brālis no Aizokeānijas. Protams, mamma stāsta viņam visus savus piedzīvojumus ar sekmju izrakstu, pa vidu iejaucas Cirslis un paprasa, lai mamma parāda to izrakstu. Pareizāk - tā kaut kādu kopiju. Un, nu, jā, mamma parāda, Cirslis atplaukst smaidā, mamma komentē brālim pa telefonu Ciršļa darbības:
"Eu, dignA tikko apskatīja to izrakstu un piecēlās no gultas! Viņa iet pie mana skapja..! Viņa tur kaut ko rokās..! Viņa no turienes izvilka kaut kādu mapīti..! Viņa atrada manu sekmju izrakstu!!!"
Mamma Cirslim: "Kāpēc Tu man neteici, ka tas izraksts man ir mājās?!"
Cirslis: "Bet Tu taču man neprasīji!"
Un tā viņa lieki izvizinājās un zaudēja divas dienas no sava atvaļinājuma.