cirslīc vārtās pa gultu ar visiem nepieciešamajiem pričendāļiem darba rakstīšanai - kola, kompis, telefons, uzkodas utt. vienā mierā, termiņi nokavēti, steigas nekādas. izlaižas cirslis laiski un ērti un pēkšņi izdzird pīkstienus, sākumā domā - nu, neko, gan jau tikai rādās, BET TAD ierauga savu telefonu, kurš tāds murmulīgs mazliet un ierauga arī to, ka TELEFONS pats savā nodabā kādam zvana. un šis KĀDS ir cirslīša "Labais Draugs", kuram NOTEIKTI nevajadzētu ieraudzīt zvanu no cirslīša savā telefonā desmitos vakarā.