Vēl viens Cirslītis un vēl viena mazgāšanās.
Stāsts par dušu man lika atcerēties gadījumu, kas atgadījās ar manu bijušo dzīvesbiedru Arī Cirslīti.
Dzīvojām mēs komunaļņikā un ar kaimiņiem dalījām virtuvi un vannasistabu. Viena no kaimiņienēm - veca ķōķa, tāda papsiha. Viņas vituves galds atrodas tieši pie vannasistabas durvīm.
Tātad..
Arī Cirslītis dušā mierīgi mazgājās, kaut ko tur dziedāja (viņš bija pārliecināts, ka mājās neviena cita nav..), dziedāja, dziedāja, mazgājās, tad sāka dziedāt dziesmu, kurai sākumā tāds teksts: "Vņimaņije! Šas oņi pojavjatsja! Jaica! Na, nanananānānainā na...", nomazgājās, iznāca no vannasistabas un saprata, ka to visu ir noklausījusies tā vecā kaimiņiene, kas pie sava virtuves galda kaut ko tur ķimerējusies.