| 12. Jun 2010 @ 22:34 |
---|
Poll #17474 Laime
Open to: All, results viewable to: AllVai tu šobrīd esi laimīgs? |
|
From: | ripp |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 00:37 |
|
|
|
(Link) |
|
principā jā. par konkrēto situāciju ne pārāk.
|
From: | torch |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 00:42 |
|
|
|
(Link) |
|
nu jautājums ir tieši par "šobrīd"
From: | po |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 08:10 |
|
|
|
(Link) |
|
Te būtu ļoti nepieciešama skaidra laimes definīcija.
Vai tad tā nav katram sava?
From: | po |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 12:01 |
|
|
|
(Link) |
|
Tikai tad, ja laimes objektīvi nemaz nav.
From: | po |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 12:26 |
|
|
|
(Link) |
|
t.i. pa īstam. Es saprotu, ka šis ir sekluma, ārišķības, stulbuma un vispārējas bezjēdzības laikmets, bet tomēr - pastāv arī īstenība.
|
From: | mat |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 13:12 |
|
|
|
(Link) |
|
Tad cilvēks, kurš jūtas laimīgs, nemaz nav laimīgs, jo viņš neatbilst absolūtai laimes definīcai? Un patiesībā kādam vajadzētu aiziet viņam pastāstīt, ka viņš nemaz nemaz nav laimīgs, jo pats to nespēj saprast, jo nezina laimes absolūto definīciju?
From: | po |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 13:28 |
|
|
|
(Link) |
|
Vai ārsta, kurš zina veselības "definīciju", pienākums būtu teikt ar vēzi slimam pacientam, ka tas ir slims, ja pats pacients ir pārliecināts par savu veselību un ar spožu skatu nākotnē ir nupat uzsācis jaunas mājas celtniecību? Ar visu šito postmoderno ilūziju likšanu augstāk par patiesību tak var pilnīgi nojūgties! Nudien - pat nākas lietot to frāzi par "stulbs vai izliecies?"
|
From: | mat |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 13:49 |
|
|
|
(Link) |
|
Tiešām, var nākties lietot dažādas frāzes, jo ar jautājumu uz jautājumu parasti neatbild. Un minētais jautājums nav analoģisks uzdotajam jautājumam par laimi - jo ārst izsaka prognozi par nākotni, kas var būt kļūdaina, bet laimes definīca darbojas tagadnē. Tāpēc, lūdzu, atbildi uz jautājumie ar izteikumiem, nevis citiem jautājumiem, lai nerasto pārpratumi.
From: | po |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 13:56 |
|
|
|
(Link) |
|
Un kurš ir teicis, ka laimes definīcija darbojas tagadnē? Es nezinu kā tu, bet es pavisam skaidri redzu laika esamību, un tikpat skaidri es redzu, ka kādu dienu es nomiršu, un uz tā fona, godīgi sakot, tagadne elementāri zaudē savu "absolūto" vērtību. Nav nozīmes tam, kā es jūtos šodien, ja rīt es būšu nelaimīgs, parīt - uz nāvi slims, bet aizparīt - miris un varbūt pat ellē. Tas, ka reklāmas un mode uz ielām mainās katru nedēļu, nenozīmē, ka visa mūsu dziļākā būtība mainās tam līdzi. Pastāv absolūti, laikam pāri stāvoši kritēriji, kuri, lai ko arī neteiktu zombīgie pozitīvisma pumpētāji, nav ideālajā stāvoklī, un ārpus tās "laimes", kura tev vienu minūti liek justies labi, otru - sūdīgi, tev nav pilnīgi nekādu garantiju uz jebko līdzīgu priekam, apmierinājumam vai laimei. Ja tev atņemtu visus tos štruntiņus, kuros tu smelies savu "laimi" jeb tīksmi vai sauc kā gribi, kas gan tur paliktu? Pliks un izmisis gaļas gabals bez jēgas un cerības. Neko sev, laime...
|
From: | mat |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 14:18 |
|
|
|
(Link) |
|
Nē, nu ja tu zini metodi kā precīzi paredzēt rītdienu, tad varbūti vari ar to dalīties? Citādi tu neko precīzi nevari apgalvot par rītdienu, tikai izteikt savu minējumu, ka rītdien iespējams vairāk nebūsi laimīgs, bet tas nenozīmē, ka rītdien noteikti nebūsi laimīgs. Tāpēc viss par ko tu vari būt pārliecināts ir šodiena. Bet es tā īsti arī neēsmu dzirdējis atbildi uz jautājumiem: "Tad cilvēks, kurš jūtas laimīgs, nemaz nav laimīgs, jo viņš neatbilst absolūtai laimes definīcai? Un patiesībā kādam vajadzētu aiziet viņam pastāstīt, ka viņš nemaz nemaz nav laimīgs, jo pats to nespēj saprast, jo nezina laimes absolūto definīciju?"
From: | po |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 14:30 |
|
|
|
(Link) |
|
Ko gan nozīmē "jūtas laimīgs"? Jūtas mainās. Turklāt, uzsveru vēlreiz, mēs visi kādu dienu būsim miruši. Un kāda gan tad vairs būs nozīme tam, kā tu juties? Tavas jūtas nekalpo par argumentu, par kritēriju. Sevišķi tāpēc, ka tā "jušanās laimīgam" ir tikai uz sevi pašu vērsta, un šai sajūtai nav nekāda sakara ar patiesību, tā tikpat labi var būt vienkārši ilūzija. Vai gan laime no "vielām" ir pielīdzināma patiesai laimei? Tu droši vien teiksi - jā, jo zem kaifa sajūtas ir pat vēl daudz intensīvākas. Bet es runāju par dziļumu, par patiesumu, par uzticamību, par to, kas ir īstāks par manām maldīgajām sajūtām. Es runāju par mūžību. Manuprāt, tā tiek gaužām smagi degradēts laimes un vispār - labā - jēdziens. Par laimi tiek saukts viss pēc kārtas - no saldējuma līdz seksam, no santīma atrašanas līdz heroīna rusham. Tā nav laime. Tas ir gaistošs, bezvērtīģs kaifs, no kura paliks tikai pīšļi. Nāve aprīs to visu un nebūs vairs pret ko atskaitīties. Tāpēc es uzstādu daudz augstāku jautājumu - kas ir patiesa laime, kas ir patiesība?
|
From: | torch |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 14:37 |
|
|
|
(Link) |
|
bērnudārzs
From: | po |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 14:43 |
|
|
|
(Link) |
|
Nudien. Bet kādam viņus tur nākas mācīt.
|
From: | mat |
Date: |
13. Jūnijs 2010 - 14:40 |
|
|
|
(Link) |
|
Apgalvojums, ka mēs visi kādu dienu būsim miruši nav pierādāms. Kā jau minēju, tad nākotne nav absolūti paredzama un neviens nav pierādījis, ka dzīvot nevarētu mūžīgi.
Tad es saprotu, ka tu apgalvo, ka jušanās laimīgi nav nekāda sakara ar atbilstību absolūtai laimes definīcijai? Kas rada manī neizpratni - vai esmu laimīgs tāpēc, ka man ir ilūzija par savu laimi - vai esmu laimīgs tāpēc, ka atbilstu absolūtai laimes definīcijai? Un kā gan es to varu noteikt? Jo tikpat labi es taču varētu būt absolūtās laimes etalons!
Es pašlaik jūtos vidēji labi. Māc neliels izsalkums. Un ir maziņa neapmierinātība, ka šodien esmu paveicis pārāk maz.
|
|