aptauja -

From: po Date: 13. Jūnijs 2010 - 13:56 (Link)

Un kurš ir teicis, ka laimes definīcija darbojas tagadnē? Es nezinu kā tu, bet es pavisam skaidri redzu laika esamību, un tikpat skaidri es redzu, ka kādu dienu es nomiršu, un uz tā fona, godīgi sakot, tagadne elementāri zaudē savu "absolūto" vērtību. Nav nozīmes tam, kā es jūtos šodien, ja rīt es būšu nelaimīgs, parīt - uz nāvi slims, bet aizparīt - miris un varbūt pat ellē.
Tas, ka reklāmas un mode uz ielām mainās katru nedēļu, nenozīmē, ka visa mūsu dziļākā būtība mainās tam līdzi. Pastāv absolūti, laikam pāri stāvoši kritēriji, kuri, lai ko arī neteiktu zombīgie pozitīvisma pumpētāji, nav ideālajā stāvoklī, un ārpus tās "laimes", kura tev vienu minūti liek justies labi, otru - sūdīgi, tev nav pilnīgi nekādu garantiju uz jebko līdzīgu priekam, apmierinājumam vai laimei. Ja tev atņemtu visus tos štruntiņus, kuros tu smelies savu "laimi" jeb tīksmi vai sauc kā gribi, kas gan tur paliktu? Pliks un izmisis gaļas gabals bez jēgas un cerības. Neko sev, laime...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: mat Date: 13. Jūnijs 2010 - 14:18 (Link)

Nē, nu ja tu zini metodi kā precīzi paredzēt rītdienu, tad varbūti vari ar to dalīties?
Citādi tu neko precīzi nevari apgalvot par rītdienu, tikai izteikt savu minējumu, ka rītdien iespējams vairāk nebūsi laimīgs, bet tas nenozīmē, ka rītdien noteikti nebūsi laimīgs. Tāpēc viss par ko tu vari būt pārliecināts ir šodiena.
Bet es tā īsti arī neēsmu dzirdējis atbildi uz jautājumiem:
"Tad cilvēks, kurš jūtas laimīgs, nemaz nav laimīgs, jo viņš neatbilst absolūtai laimes definīcai?
Un patiesībā kādam vajadzētu aiziet viņam pastāstīt, ka viņš nemaz nemaz nav laimīgs, jo pats to nespēj saprast, jo nezina laimes absolūto definīciju?"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: po Date: 13. Jūnijs 2010 - 14:30 (Link)

Ko gan nozīmē "jūtas laimīgs"? Jūtas mainās. Turklāt, uzsveru vēlreiz, mēs visi kādu dienu būsim miruši. Un kāda gan tad vairs būs nozīme tam, kā tu juties? Tavas jūtas nekalpo par argumentu, par kritēriju. Sevišķi tāpēc, ka tā "jušanās laimīgam" ir tikai uz sevi pašu vērsta, un šai sajūtai nav nekāda sakara ar patiesību, tā tikpat labi var būt vienkārši ilūzija. Vai gan laime no "vielām" ir pielīdzināma patiesai laimei? Tu droši vien teiksi - jā, jo zem kaifa sajūtas ir pat vēl daudz intensīvākas. Bet es runāju par dziļumu, par patiesumu, par uzticamību, par to, kas ir īstāks par manām maldīgajām sajūtām. Es runāju par mūžību.
Manuprāt, tā tiek gaužām smagi degradēts laimes un vispār - labā - jēdziens. Par laimi tiek saukts viss pēc kārtas - no saldējuma līdz seksam, no santīma atrašanas līdz heroīna rusham. Tā nav laime. Tas ir gaistošs, bezvērtīģs kaifs, no kura paliks tikai pīšļi. Nāve aprīs to visu un nebūs vairs pret ko atskaitīties. Tāpēc es uzstādu daudz augstāku jautājumu - kas ir patiesa laime, kas ir patiesība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: torch Date: 13. Jūnijs 2010 - 14:37 (Link)

bērnudārzs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: po Date: 13. Jūnijs 2010 - 14:43 (Link)

Nudien. Bet kādam viņus tur nākas mācīt.

(Reply to this) (Parent)

From: mat Date: 13. Jūnijs 2010 - 14:40 (Link)

Apgalvojums, ka mēs visi kādu dienu būsim miruši nav pierādāms. Kā jau minēju, tad nākotne nav absolūti paredzama un neviens nav pierādījis, ka dzīvot nevarētu mūžīgi.

Tad es saprotu, ka tu apgalvo, ka jušanās laimīgi nav nekāda sakara ar atbilstību absolūtai laimes definīcijai?
Kas rada manī neizpratni - vai esmu laimīgs tāpēc, ka man ir ilūzija par savu laimi - vai esmu laimīgs tāpēc, ka atbilstu absolūtai laimes definīcijai? Un kā gan es to varu noteikt? Jo tikpat labi es taču varētu būt absolūtās laimes etalons!

(Reply to this) (Parent)