Trakums | 2. Mar 2007 @ 18:12 |
---|
Poll #11756 trakums
Open to: All, results viewable to: AllVai tev ir bail kādu dienu sajukt prātā? |
Zinu, ka varēju, varu un varēšu sajukt prātā, bet no tā nebaidos.
a tev nav bail, ka varētu kļūt par maniaku vai kko tādu?
Par maniaku es diez vai varētu kļūt :D Tā ka nebaidos.
Es būtu no tiem, kas sēž stūrītī, šūpojas, dzied un ik pa laikam patrako - paskrāpē sienas, paplēš sev matus utt.
jā, bet viss šitais man diezko nepatīk. parasti gan mierinu sevi ar domu, ka deivids bovijs visus 80.-tos bija baidījies ka viņu iebāzīs psihenē un nekad nelaidīs ārā. a re ka vēl tagad sveiks un vesels !
Nu es vienkārši mazliet apstrādāju sevi, lai TAS nenotiktu. Izvēlējos profesiju, kurā mazāk iespējama sajukšana, un turos pie tā, ka es varu piepildīt savu dzīvi tikai tad, ja neļaujos trakumam. Un ir OK. Pēdējā laikā ir vieglāk :) Mīlestība arī palīdz.
a man kā reizi tāds vardarbīgs darbs. un nu ir sākuši parādīties vardarbīgi sapņi ar mani varmākas lomā. agrāk neatceros, ka tā būtu bijis. bet nu gan jau, ka viss būs labi :)
Uj, nu jā... Nāksies ar laiku mainīt darbu :)
es drīzāk domāju, ka jātiek galā ar tām bailēm. cik man zināms tās parasti tomēr izrādās vnk stulbas un prātā neviens nesajūk.
Prātā sajūk, ja ļaujas sajukt. Nav no kā baidīties. Un darbu nedrīkst laist sevī iekšā. Kā teātrī, ja tēlu ielaid sevī - vājākam cilvēkam "čau" ir garantēts.
it kā nelaižu. bet tie sapņi sāka rādīties. var jau būt, ka tikai no noguruma.
dzīvosim redzēsim, laikam jau tā :)
From: | jcqs |
Date: |
2. Marts 2007 - 18:18 |
|
|
|
(Link) |
|
katru dienu
a nez kādā vecumā parasti tas notiek? man visvairāk bail, ka varētu kļūt par kkādu sērijveida slepkavu vai sazin ko. bet tad jau tā it kā nebūšu es. un tomēr. kaut kāda stulba sajūta.
From: | jcqs |
Date: |
2. Marts 2007 - 22:28 |
|
|
|
(Link) |
|
nezinu kādā parasti,bet man pašlaik.
nujā,arī tās slepkavnieciskās tieksmes ir tādas jokainas
par slepkavniecību: nav tā ka ir tāds kā impulss, kas momentāli tiek apvaldīts, bet tā sliktā pašsajūta, ka tāds impulss vispār ir radies, paliek?
From: | jcqs |
Date: |
3. Marts 2007 - 10:08 |
|
|
|
(Link) |
|
jā jā,tas ir tieši tas,kas visvairāk nepatīk. ka tu zini,ka ir tās sajūtas,kad iztēlojies kādu nožmiedzam. tie impulsu pēc efekti traki
bāc. a ko tur lai dara? nu psīhodakteri manā pazemīgajā skatījumā nekam neder, bet tā apziņa, ka kko vaidzētu darīt - paliek. jo lai arī esmu +/- pārliecināta, ka nu diez vai tas kādreiz īstenosies (vismaz nav dzirdēts, ka tā notiktu), tas baigi traucē dzīvot.
From: | jcqs |
Date: |
5. Marts 2007 - 18:14 |
|
|
|
(Link) |
|
neko nevajad darīt. tas ir tā kā dabiski laikam cilvēkiem
From: | (Anonymous) |
Date: |
2. Marts 2007 - 18:21 |
|
|
|
(Link) |
|
psihs - you have been banned from commenting in this journal
ko tur baidīties - sekas diez vai sanāks apzināties.
nē. no nāves man arī ir šausmīgi bail. no paša tā procesa. nu labi, kambaru fibrillācija kamēr es guļu būtu pieņemama. bet ilgi un dikti mocīties - baaaaail.
bet sekas jau nevar apzināties, pieņemot, ka nāve ir ātra, nevis 2 gadi pusfunkcionējošai uz gultas.
nujā. es arī cenšos mierināt sevi ar šo domu. īstenībā tās pāris reizes, kad sanācis tuvāk nāvei būt vienmēr tāds dīvains miers pārņem. izņemot tad kad slīku :)
jap, miers tas ir patīkams. (nācies man arī slīkt kādas hm daudz reizes..)
kad man bija ziemassvētku bezsamaņas lēkmes epopeja, tad aceros, ka gulēju uz tās augstās grīdas un spriedu pie sevis: rekā, un tagad es nomiršu.
bez kripatiņas satraukuma.
jocīgi, bet man ir sajūta, ka kādu dienu sajukšu..
nē. esmu to jau izdarījis.
Tas man ļoti, ļoti nepatiktu, bet man šķiet, ka man tas nav iespējams, kamēr es sev neļauju pilnīgu autopilotu bez nekādas kontroles. Izvairos no bailēm vispār :)
...jo tā diena jau sen ir pagājusi.
tas jau sen kā ir izdarīts :D
|