Trakums |
Trakums | 2. Mar 2007 @ 18:12 |
---|
ko tur baidīties - sekas diez vai sanāks apzināties.
nē. no nāves man arī ir šausmīgi bail. no paša tā procesa. nu labi, kambaru fibrillācija kamēr es guļu būtu pieņemama. bet ilgi un dikti mocīties - baaaaail.
bet sekas jau nevar apzināties, pieņemot, ka nāve ir ātra, nevis 2 gadi pusfunkcionējošai uz gultas.
nujā. es arī cenšos mierināt sevi ar šo domu. īstenībā tās pāris reizes, kad sanācis tuvāk nāvei būt vienmēr tāds dīvains miers pārņem. izņemot tad kad slīku :)
jap, miers tas ir patīkams. (nācies man arī slīkt kādas hm daudz reizes..)
kad man bija ziemassvētku bezsamaņas lēkmes epopeja, tad aceros, ka gulēju uz tās augstās grīdas un spriedu pie sevis: rekā, un tagad es nomiršu.
bez kripatiņas satraukuma.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |