te būs grēksūdze.
nē, es neesmu nekāds alkoholoķis. tik vien kā nosliece uz lietošanu. nu te tācu visi mani zin.
koroče, redz, kas notiek uz vecumu, redz kā notiek, kad veselība pieklibo: kādā jaukā rudens sestdienas vakarā, ar visumīļāko draudzeni dodamies uz koncertu. pasākums daļēji ārā, kakls sāp ka jau visiem rudenī un lai nenosaltu un vakar agarumā uzturētu svētku noskaņojumu, tiek iegādāts melnais balzāms 0,2 l (!). taisnībai jāpiebilst, ka no mājām tika paņemtas kaut-kādas tā paša balzāma pārpalikas. nu... grami 50-70, ne vairāk!
protams, viss tika laika gaitā (4 stundu garumā) izlietots. ka notiek ar chaj? nē, nekādas tur bezfilmas vai kā līdzīga! tik vien kā gandrīz nomiršana naktī, vemšana visu nākamo dienu, spēja ieēst diētiksi biolakto diennakti pēc minētiem notiekumiem, vāks vēl tuvākās 2 dienas un..... slikta dūša veselu nedēļu!!! veselu nedēļu!!!! no 100 g balzāma?! labi, es izdzēru vairāk, ka I. - no 150 g.? nu pat ja 170 g.??!!
draugi mīļie! kā lai dzīvo tālāk? man slikti tagad pat iedomājoties par pusglāzīti sausā sarkanvīna vai alus kausu! kur lai es tāda dodos? kā lai cilvēkos rādos?
svet mņe ņe mil! es taču skaidrā prāta pat komunicēt ar cilvēkiem neprotu! esmu īgna, nerunīga un nepieejama, turklāt mānīgi izskatos iedomīga skaidrā prātā. tā nu es apceru dzīvi - ārstēties pamatīgi, lai vēlāk ar mierīgu sirdi varētu atkal graut to savu veselību (absurdno sanāk) vai... pārdomāt dzīves vērtības? iestāties klosterī? satusēt ar atturībniekiem?
viss. paldies, ka uzklausījāt.