Pats par sevi -

7. Mar 2015

 wowow@11:44

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Vakar uz "Latviešu mīlestību" JRT. Lieliska izrāde un Guna Zariņa ir ģeniālākā latviešu aktrise (es to jau zināju, bet tomēr, tomēr). Publika gan bija drausmīga, rēca visu laiku un ļoti traucēja. Tā vien šķiet ka kādai trešdaļai daudz labāk patiktu, ka visu izrādes laiku Keišs zavā greizajā balsī ar basģitāru izpildītu lauku balles repertuāru. Man, lai iejustos izrādē, papildus noskaņas radīšana no zāles auditorijas puses nebija nepieciešama, pietika ar nelielajām interlūdijām cēlienu sākumos. Teātris tiešām ir ļoti dīvaina padarīšana mūsdienās (vai par to bija Rīgas Laikā vai Satori?).

Tags:
(6 raksta | ir doma)

Comments:

shelly / 7. Marts 2015@11:58
Tu gribi teikt, ka biji teaatrii, kur publika neseedeeja visu izraadi ar taadaam sejaam, it kaa atrasto uz poda? NETICU!
(Reply to this) (Thread) (Link)
wowow / 7. Marts 2015@12:12
Nē, smējās visu laiku, skaļi un ilgi (tā ka aktieriem brīžiem nācās iepauzēt ar textu) arī tad, kad nebija nekā smieklīga.
(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)
martcore / 7. Marts 2015@12:25
narkomāni arī mīl teātri!
(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)
tessera / 7. Marts 2015@16:23
:D
(Reply to this) (Parent) (Link)
divi_g / 7. Marts 2015@12:51
JRT ir tāda skatītāju kategorija, kas dumi smej par visu, tīri vai brīnums. Laikam visi pārāk pieraduši pie Keiša ķēmošanās.
(Reply to this) (Link)
fleur / 7. Marts 2015@15:35
Man bija vēl trakāk - blakus sēdošā skatītāja necieta Zariņu, šņāca un burkšķēja un komentēja.
Izrāde tiešām laba.
(Reply to this) (Link)
blog counter