Mūsu ielā šķūris nebrauc. Katrs pats savas laimes (iespējas rīt no rīta izbraukt uz lielās šķūrētās ielas) kalējs. Tu izroc savam auto kabatiņu, lai rīt varētu izbraukt, sniegu saudzīgi saliec uz trotāra malas, trotuārs plats un gājējus neapdraud mājas jumts, jo māja ir dziļāk. Un tad tu vēlā vakarā konstatē, ka kaimiņa sētnieks (auto var nolikt tikai pretējā pusē, jo mūsu mājas pusē ir vienīgās iebrauktās sliedes), kak na zlo, visu sniegu no troturāra ir sametis tava auto priekšā un aizmugurē. Goda vārds, gribas kraut pa zobiem.
| blond / 18. Decembris 2012@01:12 | |
a ko, viņam jātur tīrs trotuārs, citādi pašvaldības policija var sodīt.
kā man stāsta cilvēks, kas brauc uz tīrītāja, vispirms tīra ielas pa kurām brauc sabiedriskais. pēc tam tīra ielas, kas savieno šīs te pirmā riņķa ielas (otrajā vai trešajā riņķī var paņemt klāt, ja atliek laika). ja nepārtraukti snieg, tad pirmā riņķa ielas jātīra nepārtraukti, jo maršruts ir pietiekami garš. itogo, sanāk ka ielas, kas atzarojās no otrā riņķa ielām tīrītāju kartē neeksistē.
toties jūs tagad visi varat braukt bez maksas ar sabiedrisko, kamēr cits ielas iedzīvotājs ar minimālo algu un bez nevienas mašīnas maksā par etalonu. nauda vairo naudu, tā ir tapis teikts :)
Mūsu sētniece ir stratēģiski devusies sulu kūrē, StoliSpā vai prasmīgi ietrāpījusies melnajā caurumā, kur to nevar atrast pārvaldnieks. Ielas pusi kaut kā aptīra komercīrnieki, pagalmā valda sniegputrija un glīti sanesumi. Norakos, iepazinos ar vienu jaunu kaimiņu, viņam kaut kā izdevās izbraukt, tad devos pēc lāpstas (22.30 Maximā visas izpirktas, RIMI bija Fiskars dakšas un viena plata šķūre – to arī pastellēju) un īstenoju programmu "katrs pats sev sētnieks."
