Mūsu ielā šķūris nebrauc. Katrs pats savas laimes (iespējas rīt no rīta izbraukt uz lielās šķūrētās ielas) kalējs. Tu izroc savam auto kabatiņu, lai rīt varētu izbraukt, sniegu saudzīgi saliec uz trotāra malas, trotuārs plats un gājējus neapdraud mājas jumts, jo māja ir dziļāk. Un tad tu vēlā vakarā konstatē, ka kaimiņa sētnieks (auto var nolikt tikai pretējā pusē, jo mūsu mājas pusē ir vienīgās iebrauktās sliedes), kak na zlo, visu sniegu no troturāra ir sametis tava auto priekšā un aizmugurē. Goda vārds, gribas kraut pa zobiem.