wowow@15:17 - Par literatūras teoriju
Lasot komentārus pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
stepes_vilks ieraksta, aizdomājos: Vai, lai rakstītu labus dzejoļus, ir jāparzin teorija? Un prakse? Vai ir kāda iestāde, kas pēc teorētiskā un praktiskā eksāmena nolikšanas izsniedz dzejnieka apliecību? Un varbūt pat kāda dzejnieku skola, vēlams licencēta. Un vajag kādu, kas to visu uzrauga, kas par nekvalitatīvu dzejnieku producēšanu skolai var atņemt licenci.
Es neko nezinu no literatūras teorijas, pat to, ko māca (ja māca) skolā, esmu aizmirsis. Laikam savu pirmo dzejoļu grāmatu (vai romānu, vēl neesmu izlēmis) nāksies izdot pašam par savu naudu, jo tādu dzejnieku un kritiķu vidū nezināmu ambāli jau neviens negribēs izdot. Savukārt pēc tam, ja lasītājiem patiks, tad nokļūšu "popkultūras" vai "masu" vai "lētās" literatūras plauktiņā. Jo nezinu literatūras teoriju. Tā lūk.
| skuka / 25. Augusts 2004@15:21 | |
galvenais ir literārā dzirde, vēlams - absolūtā:)
| ronis / 25. Augusts 2004@15:36 | |
galvenais literatūrā ir kontrole (vēlams - ne tikai pār savu sakāmo, bet arī pār savām emocijām)
piekrītu skukai, bet nevajag pārvērst manu domu; ne par kādām "dzejnieka apliecībām" un tamlīdzīgām blēņām es neesmu bildis ne pušplēsta vārdiņa - runa ir par formas izjūtu, ko nevar savādāk apgūt, kā lasot un klausoties (nu nevar tas būt iedzimts - vien talants sheit neliidzees!)
| shelly / 25. Augusts 2004@16:08 | |
Grāmatas par savu naudu izdod nevis teorijas nezinātāji, bet
a)bagāti marasmātiķi, kas nemāk rakstīt un kurus neviens negrib izdot, jo visi saprot, ka tas ir sviests
b) nonkomformisti, kas principu pēc negrib nekur bāzt degunu laukā no migas.
Visi pārējie var sūtīt savas publikācijas uz literāro presi, pēc tam stāties iekšā Rīgas Jauno Literātu Apvienībā (ir tāds formējums, kas palīdz jaunajiem tikt pie savām pirmajām grāmatām, dabūt finansiālu atbalstu un atsauksmes). Vēl labs sākuma solis ir Jauno Autoru Seminārs - tur tevi ij ievērtēs kriķi, ij citi autori, ij redaktori.
Un dzejnieka apliecību man šķiet, tagad var dabūt literārajos kursos (ir tāds gadu ilgs pasākums "literārās kvalifikācijas celšanai"). Smieklīgi jau ir :))
Un pie tā, ka kritiķi tevi nezina, pats esi vainīgs cienītais. Viņi nešiverē pa visiem rakstāmgaldiem Latvijā, ģeniālus darbus meklējot. Un šitā distancēšanās man reizēm liekas tukša augstprātība, nevis ģenialitātes pazīme.
| teeja / 25. Augusts 2004@21:28 | |
hehehe wowow JAS :DDD
ne visu var tik kategoriski vērtēt, dārgā šellī. un ne vienmēr distancēšanos var nosaukt par tukšu augstprātību. un ne vienmēr kritiķi klusē tikai tāpēc, ka tu esi ambiciozs diletants. ne vienmēr, šellī.
| shelly / 26. Augusts 2004@17:50 | |
Nu bet protams. Bet ne vienmēr tas to nenozīmē.
| teeja / 25. Augusts 2004@21:29 | |
nē, kāda tur sūda teorija, ir jābūt lasījušam citu dzejoļus, lai kaut vai apjaustu, kas jau vienreiz ir ticis teikts, lai neatražotu klišejas.
| wowow / 26. Augusts 2004@08:41 | |
Tam gan es piekrītu.
kam tu gribi rakstiit? ja jau shobriid satraucies kuraa plauktaa tiksi ierindots, tad varbuut nemaz nevajag?
ja tu raksti citiem autoriem un kritikjiem un vinjiem patiks, tad paareejie nesapratiis anyway, bet varbuut vareesi ielikt kjeksiiti, ka esi pareizajaa plauktaa un saveejie to speej noveerteet, bet vai vecaa mamma noveertees? :P
p.s. jobnutijs ESC taustiņš - nospied un drukā visu no jauna :)
Tas bija sen, Jauno literātu vai vienkārši dzejnieku kautkamā, kur mums bija jālasa savi dzejoļi. Garderobē kāda dzejniece man vaicāja, cik ir pulkstenis, uz ko es attraucu ka esmu ārpus laiku un nevarēšu atbildēt uz tik nebūtisku jautājumu. Dzejniece sabozās, nopietnā balsī teica ka mēs visi esot ārpus laika un aizgāja. Tā kā no manas puses tā bija provokācija, es pasmējos un pēc tam diezgan viduvēji nolasīju savus ģeniālos vārsmojumus.
Bet pēc šī gadījuma es visu to dzejnieku brigādi beidzu idealizēt.
un kas tur bija ko idealizēt?
