Grāmatas par savu naudu izdod nevis teorijas nezinātāji, bet
a)bagāti marasmātiķi, kas nemāk rakstīt un kurus neviens negrib izdot, jo visi saprot, ka tas ir sviests
b) nonkomformisti, kas principu pēc negrib nekur bāzt degunu laukā no migas.
Visi pārējie var sūtīt savas publikācijas uz literāro presi, pēc tam stāties iekšā Rīgas Jauno Literātu Apvienībā (ir tāds formējums, kas palīdz jaunajiem tikt pie savām pirmajām grāmatām, dabūt finansiālu atbalstu un atsauksmes). Vēl labs sākuma solis ir Jauno Autoru Seminārs - tur tevi ij ievērtēs kriķi, ij citi autori, ij redaktori.
Un dzejnieka apliecību man šķiet, tagad var dabūt literārajos kursos (ir tāds gadu ilgs pasākums "literārās kvalifikācijas celšanai"). Smieklīgi jau ir :))
Un pie tā, ka kritiķi tevi nezina, pats esi vainīgs cienītais. Viņi nešiverē pa visiem rakstāmgaldiem Latvijā, ģeniālus darbus meklējot. Un šitā distancēšanās man reizēm liekas tukša augstprātība, nevis ģenialitātes pazīme.