p.s. jobnutijs ESC taustiņš - nospied un drukā visu no jauna :)
Tas bija sen, Jauno literātu vai vienkārši dzejnieku kautkamā, kur mums bija jālasa savi dzejoļi. Garderobē kāda dzejniece man vaicāja, cik ir pulkstenis, uz ko es attraucu ka esmu ārpus laiku un nevarēšu atbildēt uz tik nebūtisku jautājumu. Dzejniece sabozās, nopietnā balsī teica ka mēs visi esot ārpus laika un aizgāja. Tā kā no manas puses tā bija provokācija, es pasmējos un pēc tam diezgan viduvēji nolasīju savus ģeniālos vārsmojumus.
Bet pēc šī gadījuma es visu to dzejnieku brigādi beidzu idealizēt.