Faith Club
Faith Club
- 2024.02.21, 09:10
- Margarita Perveņecka - Aspirantūra
"Vakar, svētdien, Paulīna karstā ūdenī un baltās, smaržīgās putās atstāja tīru un kārtīgi salocītu savu mazo, padilušo, bet rūpīgi nēsāto apvalciņu.
Ceturtdien, kad uzlauza dzīvokļa durvis, vannā bija jau atdzisis buljons un gaļa sākusi atdalīties no kauliem. Dēls [...] riekšavām izsmalstīja."
Margaritas grāmata ir ļoti drosmīga. Man liekas pārsteidzoši, cik dziļi Margarita ļauj ieskatīties savā būtībā, ko spēj lasītājam atklāt.
Paralēle ar "Gaetāno Krematoss": varonis un viņu atbalstošais tēls, kurš to ļoti un pašaizliedzīgi mīl. Varonis pamet savu atbalstītāju, jo tas viņam nav vairs noderīgs. Varonis sasniedz nebijušus augstumus, bet pilnībā aizmirst par atbalstītāju, kā tam vispār klājas. Atmet malā, kā nevajadzīgu krāmu. Varonis nokļūst bagātā, pārticīgā vidē, bet pats ir ārkārtīgi nabadzīgs, un nespēj neko no labumiem izmantot, viņam nav līdzekļu pat visvienkāršākajam lietām. Varonis ir atstāts vispār bez iztikas līdzekļiem, cenšas sagrabināt vismaz kaut kādas kapeiciņas.
Un vēl tāda ultrakapitālisma vide. Daudzsološus studentus atskaita no universitātes, jo viņiem nav naudas samaksāt. Nekādas runas par stipendijām, atbalsta fondiem, kaut kādu sociālismu, kad valsts pati stutētu savus studējošos. Nav naudas? Mirsti grāvī.
Negribu spoilot, jo salikt "kas īstenībā notiek" bildi kopā no mazajiem fragmentiem ir vismaz puse no lasīšanas prieka. Otra puse grāmatas lasīšanas ir tas, cik dziļi tu ieskaties Margaritas domās, un cik tās ir dīvainas. Atsvešināts, tas ir vārds kas maļas pa galvu.
-
0 rakstair doma
- 2024.02.12, 13:38
- Es šobrīd esmu uz tāda cyberpunk viļņa.
Kārtojot grāmatas, rokās paņēmu Burning Chrome, pārlasīju. Ļoti iepatikās New Rose Hotel, cik viņš ir īss bet gleznains. Pameklēju filmu, bet atradu tikai fragmentus. (Protams, filma lažaina, Argento nulle, un Walken un Dafoe neglābj.)
Tad, kādu brīdi vēlāk, noklausījos Neuromancer. Iznāca jaunie Cyberpunk 2077 patči, uzspēlēju.
Kaut kur uzpeldēja Transmetropolitan. Nopirku sējumiņu. Monumentāls darbs. Un izdots kapitāli.
Interesanti, ka ja varbūt komiksu rakstot, Spider Jerusalem prototips varēja būt Hunter S. Thompson, tāds centrisks, mēreni kreiss, gonzo narkomāns un cīnītājs pret visādām sazvērestībām, korupciju, "truth shall set you free" ideālists, tad zaudējot ilūzijas kļūst skaidrs, ka nekas tāds vairs nevar būt un nebūs. Jo kapitālismam nav nekādu masku ko noraut un atmaskot, ir tikai cilvēknaidīgs vieplis. Un tas nav jaunums.
Ja būtu jāzimē komikss tagad, un jāliek kādu žurnālistu Spider Jerusalem vietā, tas būtu right-wing useful idiot mērglis, tipa Tucker Carlson. Uzkurinot muļķu masas var labi nopelnīt, ir laba naudiņa saimnieku zābaku laizīšanas sektorā. Farss un šovs, polit-tehnoloģija un pieslīpēts populisms.
***
Paskatoties krievu resursos, piemēram pikabu.ru - atslēguši "downvote" mehānismu, un tik publicē rakstus ar CCCP un Staļinisma slavināšanu, un shutok.ru ("Политбюро" ieraksti zem "Картинки" sadaļas - šeit gan varētu interpretēt ka veidojas tāds kā propogandas vēsturisks arhīvs, ko Krievija pēc kara zaudēšanas varēs studēt savā lustrācijas procesā), var ļoti skaidri sajust kā tas ir - valdība, kas ved atklāti fašistisku agresijas karu, spēj iedzīvotājus piebarot ar pieslīpētu propagandu un pat uzražot tādu kā populāru atbalstu karam.
Kas notiek īstenībā? To redzēsim tikai pēc kara beigām. Ja (kad) tiesās Krieviju un piestādīs gala rēķinu.
-
0 rakstair doma
- 2024.02.11, 22:22
- Pārlasīju The New Rose Hotel (no Burning Chrome, Gibsons, 1984. gads). Stāstā runa ir par to kā Hosaka, zaibatsu megakorporācija, grib pārvilināt pie sevis edge of the Edge tehnoloģiju pirmatklājēju, izpētes zinātnieku no Maas Biolabs GmbH, kas ir vācijas maza, agresīva, ātra, nežēlīga, all edge firma.
(Stāsta interpretācijā, "who benefits", cui bono?, liek tev domāt ka spēlīti atkož paši Maas cilvēki, samaksā meičai lai viņa pārkodē sintēzes programmu, pati nozūd un saņem $$$, bet sintēzes izmaiņu rezultātā nomirst visi zinātnieki, pārvilināmo ieskaitot. Stāsta varoņus padara par upurjēriem, un tos Hosaka novāc, sodot it kā par nodevību. Bet man pašam liekas, ka tur ir iesaistīta Hosakas insider-job-dubult-operācija, kāds no Hosaka cilvēkiem piespēlē meičai disketi, ar domu, lai apcirstu departamentiem galvas kādas iekšējās varas un ietekmes spēles dēļ. Meiča saņem naudu, stāsta varoņi novākti - viņiem naudu pārskaitīja, bet naudu pēc tam pievāc atpakaļ, superzinātnieka zaudējums Maas ir ievērojams, bet Hosaka pašu zaudējums ir pieņemams, var norakstīt uz cost of doing business. Jā, Maas ir mazi un agresīvi, bet viņi neizmantotu to pašu paņēmienu - vanished, the whir of Victorian clockwork - lai ļautu meičai pazust kokos, kā to izmanto Hosaka, lai Vīnē uz ielas pa kluso aiztransportētu zinātnieku. Maas, iespējams, pat nesaprata kas notiek.)
***
Šodien, tāds Maas analogs ir Vācijas BioNTech, mRNA izpētes kompānija ar miljardu kapitalizāciju kaut kādā rietumvācijas aglomerācijas čuhņā. (Par šo Eiropas īpatnību arī stāstā piemin. "The street was empty. Europe was a dead museum." Kiberpanka realitātē, Eiropa var atļauties būt sastingusi laikā.)
Tagad, Cyberpunk realitātes ziediņi, cilvēks ieslēdzis "full self driving" režīmu uz Tesla Cybertrukk, galvā uzbāzis Apple Vision Pro VR brilles, kaut ko lūr savā realitātē, kamēr velmētā tērauda automašīna vālē pa ceļu: ja kāds patrāpās priekšā, tās ir viņa paša problēmas, ne Cybertrukk īpašnieka.
( ... tālāk ... )
-
0 rakstair doma
- 2024.01.07, 19:58
- Brauciens no Rīgas uz Berlīni, 6. un 7. janvāris.
Izbraucot no Rīgas aukstuma viļņa pašā iesākumā - viss vēl nav totāli sasalis, bet ļoti, ļoti ziemīgs. Pa nakti uz auto apmēram 3-4 centimetri sniegs, bet var viegli notraust, ir ļoti auksti un nekas nav lipīgs vai apledojis. Pirms uzsākt ceļu, vēl palādējos e-mobi vietējo (pirms tam norādot mērķi kā Rīgas Supercharger kā destination, lai auto drusku pasilda bateriju) un aidā. Uz Panevežas Ionity.
Ceļš bija ļoti smags, un izrādījās ka aizsalušas logu tīrītāja sprauslas.
Uzaust saule, logs viss ar sāli, un kad spīd tieši pretī, redzamība ap 4%.
Lietuvā par laimi braukšana ir ārkārtīgi vienkārša - apdzīt un skriet nav vajadzības.
Panevežas Ionity ir perfektā vietā - nobrauc no vietēja apļa dažus desmit metrus, piešķil, uzlādē, un atkal uz ceļa esi acumirklī.
Lādēju tik daudz lai tiktu līdz GreenWay Suwalkos (pie Kaufland) - Kauņā neiebraucot. Kauņas Ionity ir samērā ērtā vietā, bet ir perfekti novietots tikai ja brauc virzienā uz Rīgu. Virzienā uz Poliju sanāk apļot lai tiktu uz/no - lai gan "aplis" ir pavisam maziņš. Sāku izlept. (Kauņas SC pat par velti nerādos. Žēl laika, var uzrauties uz gaidīšanu rindā, un nav skaidrs vai visi konektori darbojas, sēdēt uz 34 kW uzlādes iespēja neiedvesmo. Plugshare var redzēt ka no 8 vadiem 3 ir bremzes režīmā.)
Tātad, parasti es uzlādēju tā lai auto domā ka iebrauksim ar 20% rezervi, un tad tā rezerve noplūk līdz 15% vai pat mazāk pa ceļam.
Suwalkos priekšā neviens nebija, bet pats Kaufland arī ciet. Tā arī nesanāca apskatīt kas tas par veikalu ne turpceļā, ne atpakaļ. (Ēšanas un tualetes mērķiem ievērtējām vietējo kebabu. Viss kārtībā.)
No Suwalkiem ceļš līdz Ostrow Mazowiecka, kur lādētājs ir tādā Nagoszewska miestā, Zajazd Orchidea saucas.
Oi, šeit jāpiezīmē. Es nesmu atjauninājis Teslai navigāciju, un viņa riktīgi jūk prātā kad izbraucam no Rīgas pa jauno "Ķekavas apvedceļu". Un jūk prātā kad no Lietuvas robežas pa jauno ceļu dur uz Suwalkiem. Un arī kad no Lomžas pagrieziena dur uz to Nagoszewska vietu, Tesla vaimanā un grib vest pa kautkādiem pagaidu krūmu ceļiem. Jāvadās pēc ceļazīmēm. Piemēram, ja ir zināms ka uz to "Zajazd Orchidea" ir super ērts nobraucamais no S8 ceļa, tad Tesla domā ka ir jābrauc caur simts un vienu mežu un miestu. Muļķības rāda. Cerams ka update šo izlabos.
Tātad, nu Suwalkiem pa S61, līdz tas izbeidzas ap Lomžu, tad cauri miestiem (drausmīgi sastrēgst), līdz atkal var uzbraukt uz S61 turpinājumu (nez kad to apvedceļu pabeigs būvēt), un pirms Ostrow Mazowiecka uzbrauc uz E67 (kas ir tas lielceļš kas no Bialistokas ved) un tad jau esi vecajās sliedēs.
Iekš Zajazd jau viena Tesla priekšā lādējas. Piebraucam, piespraužam, bet oops, konektors 1.3 negrib pievienoties - oranža gaismiņa nevis ierastais zilais T. Īstenībā, tāda pati problēma bija 1.1 konektoram Suwalkos. Abus sviestus godīgi reportēju Plugshare.
Pagrozot, paturot, izdodas piedabūt Teslu akceptēt konektoru, un pat uzsākt lādēties. Lādējas tīri godīgi, uzlec uz 90 kW, tad nokrīt uz 74 kW. Pēc kāda laika blakus esošā Tesla aizbrauc, es sporta pēc izlemju pārspraust. Jā, tas 1.1 konektors uzreiz akceptējas (bez grozīšanas un pieturēšanas), sanāk tiem Delta lādētājiem ko GreenWay uzstāda ir tāds gļuks ar CCS2 konektoru. OK, lādējas. Pēc brīža atbrauc vēl viena Tesla, tad viens VW - izskatījās pēc ID.5, bet varbūt ID.4 gaida rindā. Iekārtojas pie 50 kW lādētāja, bet ap to laiku jau man bija pietiekami daudz lai turpinātu ceļu - masīvs tāds posms no Ostrow Mazowiecka cauri Varšavai un līdz Luchmierz SC.
(Tehniski, tajā Ostrow varēja lādēties tikai kripatiņu, tik lai līdz jaunajam Varšavas Supercharger tiek, bet man negribējās pa tumsu tur vēl grozīties.) Luchmierz SC es arī norezervēju naktsmītni tajā viesnīcā, 53 eiro maksāja nakts. Ar ideju ka palādēs vakarā, palādēs no rīta, un mauks līdz jau iecienītajam BP Nepruszewo ko mēdz saukt arī par "GreenWay Poznan".
Viesnīcā viss OK, lai gan kaut kas kaut ko svin un ilgi nerimstas viesības. Restorānā šarmanta oficiante no Ukrainas, pasūtījumu formulēju pa pusei krieviski.
Pats no rīta jau ap 5 augšā, piespraudu lai klusām lādējas (atdzisis pa nakti, ap 20 kW tikai ņem) lai var līdz BP Nepruszewo aizvilkt.
Jā, šajā ceļā es stopus bakstīju ar roku, bet vairums GreenWay laikam Teslas navigācijā ir, un arī preconditioning tad darbotos. Ziemā tas ir absolūti, absolūti nepieciešams.
Apskatīju GreenWay 200 kW lādētāju. Tas ir Delta EVC aparāts, "made in Slovakia". Tā kā kastei reitings ir uz 400 A max, tad cipars uz kastes ap 200 kW ir protams marketings, M3 kā auto ar 400 V sistēmu, ar nomināliem 400 A, var cerēt uz 160 kW tikai.
Nospraužu ceļu uz Gigafactory Supercharger, vēlme apskatīt tās v4 kastes. (Spoiler alert: nekas tāds. Un tualete par 0.25 €, nekāda ne lounge.) Pa ceļam protams biški jāpaskrien, un 18% rezerve jau sarūk uz 10% un tad jau uz 8% ... nolemju iegriezties Swiecko Ionity, kādu 10% pa virsu uzpildīt, pirms Vācijas robežas.
Bet uz Vācijas robežas milzīgs n kilometru sastrēgums. Par to Polizei parūpējušies, salaiž 2 joslas vienā, tad uzliek 10 km/h ierobežojumu. Vājprāts. Īstenībā navigācija centās mani glābt, teikt ka no tā Ionity atpakaļ braucot nevajaga atgriezties uz A2, bet šķērsot robežu citur, bet es nepaskatījos, nogriezos kā ierasts. Kļūda. Vajadzēja maukt taisni, līst cauri Slubice/Frankfurt and der Oder pilsētu, un šoreiz navigācijai ticēt! Laiks un besis ietaupītos.
Tad vālē maksimāli līdz Gigafactory, baterijā apmēram 8%. Vācijā kaut kā 160, 170, 180 km/h kaut kā vieglāk ripo, bez sirdsapziņas pārmetumiem ka pārsniedz "atļauto ātrumu" par 40 km/h (kā tehniski sanāktu Polijā, lai gan poļu pusē uz A2 radaru esot pamaz).
Pareizo pagriezienu uz Gigafactory palaižu garām (nu, tur viss aizkrāmēts ar kautkādiem būvdarbiem, viegli nepamanīt), jāapgriežas, mēģinam vēlreiz. Baterijā jau 5%. Vēl viens grūti pamanāms pagrieziens, bet hops, esam klāt. Navigācija saka ka jāpabrauc taisni, un jāgriežas, es nolemju neriskēt, griežos iekšā stāvvietā un līkumoju jau tur. Klāt ir, un ir arī vienīgie šajā braucienā 250 kW uzlādes jauda (uz vienu acumirkli).
Tad, ceļš uz māju - iebraucot Berlīne masīvs sastrēgums uz A100 (jeb tā vieta kur A113 pāriet uz A100). Nesapratu kas tur bija, blokāde, vai kādi auto aizdegušies, vai avārija. Izlavierēju pa Berlīnes centru.
***
Liels prieks un iespaids par to kā Polija būvējas un ir sabūvējušies. Izrādās savai valūtai (zlotiem) ir milzu priekšrocība - iekšējiem darbiem var aizņemties paši no sevis, un tik bliezt. Nevis lēnām vīst un nīkuļot, bet tiešām ar vērienu vālēt un būvēt.
-
1 rakstair doma
- 2023.12.31, 10:29
- Es esmu izlasījis diezgan lielu procentu no Iain M. Banks (un Iain Banks mainstream) bibliogrāfijas. Tagad sāku palēnām pārlasīt dažus darbus ko esmu varbūt pārskrējis pāri.
Atskatīsimies uz The State of the Art, novelete par to, kā The Culture pamana Zemi, it kā 1977. gadā, un divi Contact aģenti ievērtē Zemes kultūru un sasniegto tehnoloģiskās attīstības līmeni (datums ir pieminēts atklātā tekstā). Pati grāmata ir pirmizdota 1989. gadā. Tas ir kad Intel izlaida savu 486 procesoru. Salīdzinoši, Intel 386DX tika izlaists 1985. gadā un iezvanīja tādu hockey-stick eksponenciālās attīstības fāzi.
Atpakaļ 1977. gadā. Grāmatā The Culture varoņi nievājoši izsakās par Cray superkompjūteru - uzziņai, CRAY-1 bija izlaists 1975. gadā gadā un ar veiktspēju 160 MFLOPS. (Cray-2 būtu jau 1985. gads, tā ka varoņi noteikti runā par Cray-1.)
Pirmais "consumer" Intel procesors kas sasniedza (pārsniedza) 160 MFLOPS, ir Pentium Pro, izlaists 1995. gadā.
Pirmais telefons (smartphone) kas sasniedza (pārsniedza) 160 MFLOPS, ir Apple iPhone 4, izlaists 2010. gadā.
(Neesmu motivēts tagad skatīties kādi ir šī gada TFLOPS skaitļi nopērkamajiem procesoriem. Nu labi, Apple M3 - 3.55 TFLOPS, jeb 3550000 MFLOPS.)
Bet gruzdošais jautājums ir - ko tad Contact aģenti nodomātu par zemi 2024. gadā, 47 gadus vēlāk - vai viņi nodomātu, "va vellos, šitie gan sāk iedzīt, atomkaru izdevās novērst, paskatīsimies kā ar AI singularity veiksies". vai arī - "ārprāc, tiktok deģenerāti, mumble rap un nolādēta amatieru pašdarbība - sapisusies postmodernismā, apdirsušies ar enerģētiku, ar šitajiem bērniem nav jēga runāt. parunāsim ar viņu AI, biški vēlāk".
Par 1977. gadu jāpiekrīt - patīkams zelta laikmets, ne novērošanas kameras, nav noklausīšanās, nav izsekošanas, nav fotoradari uz ceļiem un kapitālismam ir jāsacenšas ar komunisma rēgu, un jācenšas būt labākam priekš visiem. Māksla mutuļo, atklāj un sasniedz arvien jaunas robežas (grāmatā atsauce uz Space Oddity - Bowie darbs, izdots 1969. gadā). Tā laika Parīze, Londona, Berlīne. Bowie, Low. Tad Ņujorka, Close Encounters of the Third Kind.
(Bet arī Kambodžas Khmer Rouge genocīds, viņu Year Zero.)
-
3 rakstair doma
- 2023.12.28, 14:29
- Atbraucu ar Tesla Model 3 no Berlīnes uz Rīgu uz ziemassvētkiem. Neliela atskaite par maršrutu. Šoreiz izdomājām braukt tādu nedaudz dīvainu ceļu, Berlīne, lādēties Niepruszewo (biški pirms Poznaņas), tad uz augšu uz Bydgoszcz (nopietna pilsēta), tad uz Olsztyn (miests), tad uz Mikolajki (ciems, bet ar akvaparku), tad uz Suwalki, un tad caur Panevežu uz Rīgu.
Lādējām visu ceļu ar GreenWay. Pat Panevežas Ionity nācās iedarbināt ar GreenWay karti, jo tā mana cita Vācijas roaming karti nezkāpēc neņēma pretī, bet aplikācija bļaustījās un nedarbojās.
Pa ceļam ar lādēšanos problēmu nebija. Paveicās - priekšā parasti viens auto bija, bet otrs spraudnis brīvs. BP Niepruszewo ir lielisks lādēšanās pitstops. Divi aparāti ar 2x CCS, 200 kW, viens aparāts ar 150 kW un Chademo. Kad braucu augustā no Rīgas, bija viens 50 kW tur, pa šo laiku nomainījuši viņu ar 200 kW aparātu.
Tajā ziņā GreenWay ir interesanti, liek kautkādu savu tehniku, ne Alpitronic un ne Kempower, bet kautkāds savs dzelzis, tā izskatās.
BP Niepruszewo ir ļoti netālu no lielceļa, tualetes ļoti sakarīgas (BP stacija), īpaši neviens neglūn un maksu neprasa. Tad, ceļš no Poznaņas (apmēram) līdz Bydgoszcz - perfekts. Kārtīgs lielceļš, varbūt ne tik masīvs un ātrs kā A2 maksas bānis, bet ļoti patīkams posms.
Bijām ap pusdienām jau Bydgoszcz, lādējāmies tādā punktā iekš Focus Bydgoszcz. Es iepriekš biju pamanījis ka tas lādēšanās punkts ir ļoti noslogots, aplikācijā bieži uzrādās ka abi spraudiņi aizņemti. Paveicās ka viens vads brīvs. Piespraudām, gājām ēst pusdienas. Piedāvājums labs, vienīgais pusdienas ēdot sanāk biški aizsēdēties.
Tad, ceļš līdz Olsztyn. Bija diezgan lēns, nervozs, apdzīt nekur nevar, un pa priekšu kaut kādi bremzes velkas. Bet varbūt vienkārši ar vasaras riepām, un snieg.
Olsztyn atrodam lādētāju, arī priekšā viens jau sēd. Uzlādējam tā lai ar 30% rezervi tiek līdz Suwalki (īpaši neuzticos auto prognozei un arī nakts auksta rādās). Un čunčinam uz naktsmītni Mikolajki ciemā, kur ir arī slavens akvaparks (Hotel Gołębiewski w Mikołajkach, Park wodny Tropikana - baseini, visādas burbuļvannas ar dziedinošiem ūdeņiem, pirtis un trubas). Pirts kultūra poļiem gan ir tāda kautrīga un maz attīstīta, cilvēki sēd peldbiksēs un peldkostīmos, pavisam te tas, kā Vācijā pieņemts.
Žēl ka pie viesu nama nebija lādēšanās iespēju, un arī Gołębiewski stāvvietā nekā lādējoša nav, būtu mazāk tajā Olsztyn jātērē laiks, utt. Tur tāds baltais lādēšanās pleķis (tuksnesis).
Otrā dienā ceļš uz Suwalki - mierīgi, bremzes varēja apdzīt, pārāk ātri gan negāja, daudz ciemati pa ceļam. Tad aiz Elk pilsētiņas S16 var pārkārtoties uz S61 un tad jau aiziet jūriņā, pa brīnišķīgu lielceļu. Suwalkos lādētājs pie Kaufland, bet diemžēl Kaufland bija ciet uz ZSv svētku dienām. Atradām kaut kādu ūķi kur paēst, uzstādīju ka nākamā lādēšanās vieta ir Panevežas Ionity, un gaidījām kamēr salādēs pietiekami lai tajā Panevežā ieripo ar kaut kādu rezervi.
No Suwalki līdz Lietuvas robežai - ķirsītis un chef's kiss. Lielceļš līdz pašai robežai, tie kurmju rakumi kas bija vēl augustā nu ir pagātne.
Panevežā uzstādīju galamērķi Rīga, atkal jau sagaidam lai prognozētā rezerve iebraucot ir ap 30% (reāli bija ap 25% iebraucot, un tad auto sāk brīdināt ka vajaga lādēt, jo ja baterija atdzisīs tad vispār būs mazs resurss). (Circle-K hotdogs negaršīgs, bet uzpildes stacija visai chill. Kopumā viss OK.)
Rīgā iebraucot e-mobi stacija sagādāja nepatīkamu pārsteigumu. Vispirms sesija uzsākās, ielādēja ap 8 kWh, tad apraujas. Rauju nost, restartēju, iesākas, palādē kādu minūti vai divas, aptrūkstas. Lieku vēlreiz, atkal apraujas. Un tā tālāk. Kaut kas ir ar e-mobi neuzticamību kopš Mobilly pārņēma, ir vēl sūdīgāk nekā bija iepriekš kad CSDD paspārnē bija. Jā, vēl sūdīgāk. Nu, tāds atgādinājums kas un kā, jo visu ceļu lādēšanās kā pa diedziņu, Panevežas Ionity pirmie tādi gļuki, un Rīgas e-mobi (uz Dzirnavu ielas), totāls izgāziens. Lai atceries, dēliņ, kurp atbraucis esi.
Beigās piespraudu pie Elektrum stabiņa pie Vērmanes parka un atstāju pa nakti lādēties. Un vismaz tas visu nakti uzticami darbojās.
***
Vai ir iespējams no Berlīnes līdz Rīgai ar elektro auto aizbraukt vienā dienā? Man liekas, jau tā kā varētu. Iestartē Berlīnē ar tuvu 90%, tad BP Niepruszewo 200 kW, tad jaunais Supercharger Varšavā (neesmu vēl redzējis, bet esot tuvu A2 lielceļam) ar 250 kW, tad Ostrow Mazowiecki GreenWay ar 200 kW, tad Suwalki GreenWay 200 kW, tad Kauņas Ionity, tad varbūt Panevežas Ionity, un Rīga jau klāt.
Ir divas problēmas šobrīd. Pirmā, vecā - tīrais nepieciešamais lādēšanās laiks varbūt nav tik liels, bet nobraukt no lielceļa, uzbraukt uz lielceļa, nobumbulē 10 minūtes te, 10 tur, tas ļoti savācas. Un ja no tā savācas divas stundas, tad vienas dienas brauciens izvēršas par dažām stundām par garu nekā viens vadītājs var izturēt.
Otra problēma ir lādētāju pieejamība. Kad es pirmo reizi braucu, 2021. gada rudenī, lādētāju piejamība bija daudz, daudz mazāka. Bet tagad lādētāju ir vairāk, viņi ir jaudīgāki, bet - arī elektro auto ir daudz vairāk. Ja 2021. gadā varēja droši piebraukt pie vienīgā lādētāja un daudz maz rēķināties ka tu tur viens arī būsi, tad tagad ir daudz lielāka iespēja ka priekšā jau rinda. Ļoti liels risks ka piebrauksi pie vienīgā GreenWay lādētāja, un tur abi spraudņi aizņemti! Vai pat tā, 3 aizņemti, bet 4. nedarbojas.
Jo operatori joprojām nav sapratuši, ka ir nepieciešams Teslas vēriens. 8 stabiņi. Vai 12. Vai 32. Vai 64 varbūt. Tādiem jābūt mērogiem!
-
4 rakstair doma
- 2023.12.12, 07:29
- Kursors.lv podkāstā dzirdēju ieteikumu par "Bodies" seriāliņu iekš Netflix. Ļoti, ļoti labi. Negribu spoilot, bet time loop tematika ir izvērsta brīnišķīgi. Žanra vislabākajās tradīcijās. Darbība norisinās vairākos laika periodos, 1890, 1941, 2023 (un, nespoilošu).
Tas ir tas, kas 1899 tik ļoti ļoti gribēja būt, bet sapisās meistarībā. Savukārt Bodies lieliski saprot kas viņi ir, un kas viņi nav, un līniju iztur vienkārši perfekti.
-
2 rakstair doma
- 2023.10.13, 21:01
- Viena specifiska lieta ar Izraēlu ir tāda, ka viņi savu taktiku izvēloties īpaši nepievērš uzmanību pasaules viedoklim par to "kā vajaga", bet dara tā, kā strādā. Piemēram, El Al prakse pārbaudot pasažieru bagāžu, Mossad darbības slepkavojot nacistus un kolaboracionistus, utt.
Ja Izraēla uzskata Hamas par eksistenciālu draudu, tad spers soļus neklausoties nekādus viedokļus. Un neuztrauksies par to, kā tas varētu izskatīties no malas.
-
4 rakstair doma
- 2023.10.02, 18:51
- cik interesanti, krieviem vārds bitch ir iekļauts, un ir bijis, valodas pamatkomplektā.
-
3 rakstair doma
- 2023.09.30, 14:21
- Pārdomāju kā "duckface" fenomens ir saistīts ar to cik ļoti ir kļuvis populārs pīlings
-
0 rakstair doma
- 2023.09.22, 19:07
- Angliski ir tāds interesants vārds, unhinged. Burtiski tas nozīmē "izkritis no eņģēm", bet lieto to lai paskaidrotu ka kāds uzvedas dīvaini, runā dīvaini, vai pats ir dīvains un bīstams. Latviski, tuvs jēdziens būtu "nojūdzies". Bet interesanti par to kas runā: ka ikdienā tev ir jābūt savās eņģēs, jāvirinās kā durvīm, kā logam, tikai uz priekšu un atpakaļ, un nekur citur.
Jeb, jābūt iemauktam, apaušos un ilksīs, un jāskrien tur, kur tevi ir iejūguši skriet.
-
0 rakstair doma
- 2023.08.28, 08:29
- Nu jau 6. reizi mēroju ceļu Rīga-Berlīne (Berlīne-Rīga) ar elektro auto (Tesla Model 3 Long Range 82 kWh).
Dažas piezīmes par lādēšanu.
( ... tālāk ... )
-
5 rakstair doma
- 2023.08.21, 15:04
- Dzīvoju jau vairāk nekā 10 gadus Berlīnē. Tāda dīvainība, kā Latvijā, ka jāmaksā par "jaudas uzturēšanu", te nav. Man Berlīnē ir 63A ieejas jauda. Jo mums ūdens sildīšana (caurteces sildītājs) ir uz elektrību, un arī apkure (tādas kā "uzkrājošās" siltuma baterijas) ir arī uz elektrību.
Nav jāmaksā par kaut ko ko varbūt nelieto. Tas ir jā, man ir pieejami visi 63A, ja vajaga. Piemēram: uz indukcijas virsmas visi 4 riņķi uz maksimumu, veļas mašīna izspiešanas ciklā, veļas žāvējāmā mašīna rūc, trauku mazgājamā mašīna žāvē, utt... un ziemā, tas ir pilnīgi normāli. Nekāds Vācijas sadales tīkls šausmās nekrīt uz ceļiem rokas lauzīdami.
Jā, Berlīnē kilovatstundas cena ir paaugsta.
Un ir arī kautkādi 8 eiro mēnesī (nu jau 9) par "pieslēguma abonementu" arī jāmaksā.
Bet bez tiem 9 eiro, ir jāmaksā tikai cena par izlietotajām kilovatstundām. Tikai tik, cik tu lieto*.
Tad Latvijā, unikāls piedāvājums. Maksājiet par to, ko varbūt neizmantojat. Ir jaudīgs pieslēgums, bet varbūt vasarā visa jauda nav vajadzīga, vienalga grib iekasēt masīvi, varbūt pat vairāk par pašu rēķinu. Maksāt par to ko neizmanto, bet varbūt gribētu izmantot, ir absurds.
ST tarifus ir jāatceļ.
___________
* Man ir municipālais tarifs, 25.41 centi/kWh. Gadā mēs notērējam apmēram 5200 kWh. Maksājam mēnesī izlīdzināto maksājumu ap 120 eiro + gada beigās piemaksā, vai saņem atpakaļ ja esi mazāk notērējis. Par 2022 samaksāju 1546.71 €
-
5 rakstair doma
- 2023.08.07, 22:44
- gadījās šodien patripot pa priedaines ielu. novembra beigās maxima lielveikala sagrūšanas traģēdijai apritēs 10 gadi.
-
0 rakstair doma