- 2012.09.25, 16:13
- Jāpārskata mūsu izpratne par naudu.
Agrāk es proponēju ka valstī viss turas tikai uz privātā sektora darba, un valsts sektors sēž tam uz kakla - barojas no privātajiem iekasēto nodokļu naudas. Tie, kas par savu darbu saņem atalgojumu no nodokļu naudas, sēd uz kakla tiem, kam savukārt šo naudu ir sūri grūti jānopelna privātajā sektorā (un nodokļos jāatdod). Tas tāds tiešs skatījumus, bet kautkas tur neiet kopā... matemātika nesapas.
Par naudu uzskatīsim visu enerģiju, kas valstī ir pieejama: gan primārā formā, nafta (degviela), elektrība, gāze, siltums, dabas resursi. Gan enerģija kas ir transformēta un uzkrāta: koksne, pārtika, rūpniecības preces. Gan cilvēku enerģija, gan vienkārša fiziskā darba, gan garīgā darba izteiksmē - dažādi pakalpojumi, kursi, izklaide. Un tā tālāk.
Latvijai nav pašiem savas naftas vai gāzes. Bet ja būtu, būtu loģiski, ka jāuzskata ka šādi resursi pieder visiem valsts iedzīvotājiem, nu, it kā ja katram iedzīvotājam kautkāda daļa no visām rezervēm piederētu. Šādi būtu jādomā arī par visiem "pasīvajiem" dabas resursiem kas valstī ir: mežs, ūdeņi, lauksaimniecības zemes, utt. Katram iedzīvotājam virtuāli "pieder*" daļiņa no šī resursa, bet visi resursi kopā pieder visiem iedzīvotājiem. (Solis pirms privātīpašuma izgudrošanas.)
Te parādās "valsts", kas valdības formā resursiem uzkundzējas, un izmantojot savu monopolu uz vardarbību, kontrolē kā tad iedzīvotāji ar šo resursu rīkosies, kontrolē pieeju resursiem, kontrolē privātīpašuma tiesību ievērošanu, dara to taisnīgāk vai netaisnīgāk** - pieejas mehānisms ir nauda.
Naudas segums ir enerģija. Pret vienu naudas vienību var iemainīt (iegūt) noteiktu daudzumu enerģijas: vai nu tieši - nopirkt elektrību (vai gāzi, vai benzīnu), vai netieši - pārtiku***, preces, kāda cita cilvēka laiku un profesionālos pakalpojumus.
Tas ir naudas segums. Un nauda ir pieejas mehānisms valsts enerģijas sistēmai: lai tu būtu apritē, lai varētu iegūt un rīkoties ar enerģiju, tev vajag saņemt naudu. Un prasmīgi pārvaldot šo enerģiju, tu vari nopelnīt un saņemt vēl vairāk naudas. (Darbs arī pats par sevi ir enerģijas transformēšana, pieliekot savu roku kautkādiem procesiem, lai tie ritētu veiksmīgāk.)
Bet ja tev naudas nav, tu esi ārpus šīs enerģijas aprites sistēmas, un nevari ne ko iegūt, ne arī ko nopelnīt. Tu esi pamests ārpusē: it kā dzīvo valstī, bet nekam netiec klāt... Es gribu uzvērt tieši šo momentu: vai nu tu esi sistēmā iekšā (rīkojies ar enerģiju, un no tām kripatām kas pie rokām pielīp, pārtiec), vai arī paliec ārā, un nevari izdarīt neko****.
Valsts var (un vajag) drukāt naudu: galvenais, lai būtu atbilstošs enerģētiskais segums. Latvijā enerģētiskais segums ir (piemēram) Latvenergo - iekš HES no nekā rodas kautkas (gravitācijas ietekmē ūdens tek uz jūru, un šo gravitācijas enerģiju ir iespējams transformēt un paņemt kā elektrību) - bet faktiski Latvenergo darbojas kā naudas sūklis, kas iedzīvotāju patērēto naudu sevī sasūc, un tad pēc vajadzības vai nu izdala atpakaļ [valdībai un valstij], vai arī varbūt atdod centrālajai bankai, lai tā naudas zīmes izņemtu no apgrozības. Jo lats, kas šādi atprečots, vairs nedrīkst apritēt - tā segums ir zudis, un jauns lats varētu nokļūt apgrozībā tikai tad, kad atkal ir radīts tam segums.
Pieņemsim, ka tu benzīntankā nopērc 1 litru benzīna, par 1 latu. Tavs 1 lats nonāk benzīntanka kasē, bet tu nopirkto litru nodedzināsi savā auto, un ar to nobrauksi apmēram 16 kilometrus. Rezultātā benzīns ir izkūpējis gaisā, tu atrodies savus 16 kilometrus tālāk, jācer šādi esot guvis labumu vismaz 1 lata vērtībā. Pieņemsim, ka tavs 1 lats no kases nonāk benzīntanka darbiniekam kabatā, kurš arī grib nopirkt 1 litru benzīna. Bet tu jau vienu litru nodedzināji! Tagad ir vajadzīgs cits benzīna litrs... bet lats ir tas pats? Sanāk, ka katru reizi, kad šis lats maina rokas, viņam ir nepieciešams jauns segums.
Pieņemot šādu skatījumu uz naudu, vieglāk saprast arī nodokļus un līdzīgus maksājumus: tas viss ir maksa par dalību enerģijas aprites sistēmā. Un arī nevis naudu tu "uztaisi" vai "nopelni", bet gan tu saņemi pieeju rīkoties ar kautkādu valsts resursu daļu.
Vai valsts ir nabadzīgāka, vai bagātāka, vai tās iedzīvotāji pārtikušāki un tiem vairāk naudas, ir tikai skats uz to, cik efektīva ir enerģijas iegūšanas un sadales sistēma valstī. Jo valsts ir efektīvāka, jo vairāk enerģijas tā spēj dot iedzīvotājiem. Savukārt nabadzīgā valstī enerģija neaprit, un iedzīvotāji var tikai badoties.
______
* Vienkāršs piemērs kam "pieder" resurss ir invalīdi - kas saņem kautkādu garantētu ienākumu neatkarīgi no tā cik daudz strādājuši vai nestrādājuši.
** Demokrātijā ir šī maigā vara, kas rīkojas taisnīgi - regulē darba tirgu, regulē ekoloģiju, utt. Latvijā savukārt ir tāds piemērs, ka valdība izcērt mežus un pārdod koksni lai finansētu "iziešanu no krīzes" un SVF aizņēmuma parāda atdošanu... Lai gan iedzīvotājiem netika prasīts, ko viņi par kailcirtēm domā.
*** Pārtika ir uzkrāta un transformēta saules enerģija, + enerģija kas iztērēta mēslojumam un apūdeņošanai, gadījumā ja nepietek ar lietu vien (un lietus arī ir saules enerģija, sk. ūdens aprites ciklu dabā). Pārtiku apēdot, to sagremojot tiek atbrīvotā tur esošā bioķīmiskā enerģija, un tas savukārt ļauj tavam ķermenim uzturēt dzīvības procesu.
**** Latvija šeit slikts piemērs, jo privātīpašuma process nav noritējis līdz loģiskajām beigām. Vieglāk problēmu ir izprast ar ASV piemēru, kur "publiskās" zemes praktiski nav, visur apkārt dzeloņdrāšu žogs, viss ir privātīpašums. Un ja tu neesi privātīpašnieks, tev nekā nav un arī nekas "nepienākas". - 17 rakstair doma
- 25.9.12 17:48 #
-
Vēl viens solis pirms privātīpašuma solis pirms valstīm.....un tad iztēloties, ka resursi pieder nevis tiem, kas sakritības rezultātā dzīvo to tiešā tuvumā, bet....vienkārši iedzīvotājiem. Planētas Zeme iedzīvotājiem. Neviens no t.s. resursu īpašniekiem neko lielu to radīšanā nav ieguldījis, ja tā padomā. Izslēgsim nelielo (planētas mērogā) mežu stādītājus un sanāk, ka nauda ir līdzeklis, kas ļauj iztikt bez kara par resursiem. Vienlaicīgi ļaujot finansēt arī jaunu resursu sagrābšanu. Laba lieta - nauda!
- Atbildēt
- 25.9.12 17:50 #
-
> valdība izcērt mežus
Daudzi gan gribētu redzēt ministrus aizsūtītus gāzt kokus, taču tas tā kā nav noticis.
> Pārtika ir uzkrāta un transformēta saules enerģija
Strikti ņemot, E=mc2, tā kā viss enerģija, tātad, viss ir nauda :D
Godīgi sakot, es īsti nesaprotu nesaskatu, ko tieši šī tēze, ka nauda ir enerģija, paskaidro ekonomikā un finansēs, vai vismaz kādā veidā tas ir labāk par tradicionālāko pieņēmumu, ka nauda ir prece, kuras funkcija ir apmaiņa pret citām precēm, vai kaut kā tā.
Nu, ja atskaita to, kas tas ļauj vēl vienā veidā pateikt, cik netaisnīga un slikta ir Latvijas valdība :) - Atbildēt
- 25.9.12 18:04 #
-
Diez vai. Pat ja izdotos atklāt neierobežotu bezmaksas enerģijas avotu, kas ļautu iegūt jebkādus resursus, teiksim, cēlmetālus kodolsintēzes ceļā no tukša gaisa, paliktu tādi faktori kā know-how un, kas vēl būtiskāk, laiks, un visi visu vienalga nedabūtu, vismaz ne uzreiz.
- Atbildēt
- 26.9.12 13:19 #
-
Tad tu ieskai ko - no visiem pēc spējām un katram pēc vajadzībām?
Tavā piemērā nelaimīgais benzīntanka darbinieks dabūja latu par enerģiju, ko viņš iztērēja apkalpojot klientu (saņēma atpakaļ 1ls, kuru pirms tam bija izdevis, lai nopirktu pārtiku, kuras uzņemtās kcal viņš patērēja apaklpojot klientus).
Enerģija Daugavā ir par brīvu. Tu drīksti iekāpt laivā un braukt lejup pa Daugavu izmantojot šo enerģiju un tad tev nekas Latvenergo nav jāmaksā.
Tāpat pilnīgi par velti ir saules enerģija - gan gaisma, gan siltums. Lūk, kad sāc mēģināt šo enerģiju krāt un izmantot tālāk, tad rodas izmaksas (jo tam ir nepieciešams papildus enerģijas ieguldījums')
Latvenergo tu maksā par to, ka viņi ir uzbūvējuši un uztur infrastuktūru, kas ļauj ūdens kinētisko enerģiju pārvērst elektriskajā un nogādāt to pie tevis mājās (jo, neticami, bet šis process atkal prasa enerģiju).
Pēc kāda nejaušības princip aizvēlies, kura 'enerģija ir nauda', un kura 'enerģija tomēr nav nauda'?
Naudas aprites tirgū problēmas pastāv - bet tā nav tās, ko tu šeit apraksti. Jebkurai teorijai, kas izskaidro kā bezmaksas enerģija visiem to atrisinās vispirms ir jāpaskaidro kāpēc Saules esamība to nerisina. - Atbildēt
- 25.9.12 19:33 #
-
kapitalismaa nauda audzee naudu 3 veidos: aizdevuma procents, valutu apmainja, akciju uzticiba; intresants ir bavarijas padomju republikas ekonomikas ministra frei-geld koncepts:
http://kungurov.livejournal.com/47980.html#cutid1 - Atbildēt
- 25.9.12 20:43 #
-
audzēt varbūt - bet cik es saprotu prīvatas bankas rada naudu katru reiz tās aizdod kredītu. Ši nauda (kas būtiski ir parāds) nāk gandrīz tikai no kr. ņēmēja solījuma atdod šo naudu ar procentu. Ļot maza daļa no šis jaunas naudas eksistēja pirms tam - tikai tā summa kas atrodas centrālā bankā, lai ...ek kā to teikt latvisksi - meet any outstanding balances between other private banks.
- Atbildēt
- 25.9.12 21:18 #
-
jā, bet ja tas nepavairo enerģijas pieejamību, tie "veidi" kā audzē "naudu" ir nepareizi. tāpēc arī krīzes...
- Atbildēt
- 25.9.12 20:50 #
-
interesants raksts - paldies! Bet par matemātiku un ekonomiku, pamēģini šo:
http://www.perfecteconomy.com/ - Atbildēt
- 25.9.12 21:26 #
-
šitie kanspairesī topiki redzēti... jāskatās kāds/kur tur racionālais grauds.
- Atbildēt
- 26.9.12 07:55 #
-
Tomēr šis apraksts nemaina to, ka publiskais sektors sēž uz privātā sektora kakla, un neatbild uz jautājumu, kāpēc tas vienmēr tiecas izaugt no nepieciešamā (piemēram, enerģijas apritei) minimuma.
- Atbildēt
- 26.9.12 09:18 #
-
Nauda nav pielīdzināma enerģijai. Nauda ir tikai kā eļļa, kas ļauj visam mehānismam griezties bez aizķeršanās. Lai gan eļļa ir diezgan nenozīmīga daļa dārgā mašīnā, tās nedrīkst būt ne par maz, ne par daudz. Jautājums ir tikai par to, kas un kā to daudzumu regulē.
- Atbildēt
- 9.10.12 00:06 #
-
a vot pārdomā tuvāk. enerģija ir pati mašīna, un nauda ir jābūt par enerģijas atspoguļojumu.
- Atbildēt