divi_g

Btw, indivīdiem caur tiesām aizstāvēties kolektīvi varētu būt vieglāk arī bez politikas, jo ir t.s. class action: virkne sūdzētāju ar vienādām sūdzībām pret vienu atbildētu var apvienoties vienā procesā.

watt

nu tur tā atšķirība, ka caur tiesām tu aizstāvies, caur politiku uzbrūc. un uzbrukums ir uzvaroša stratēģija.
piemēram: EK pieņems likumu, ka visiem mobilajiem vajag atbalstīt uzlādēšanu caur USB, tas ir - vairs nebūs tā ka katram mobilajam savs lādētājs, lādētājs būs universāls. Kā kautko šādu izdarīt ASV caur "class action" stratēģiju?

divi_g

Es atvainojos, kāds sakars dažādajiem lādētājiem ar kolektīvismu vs. individuālismu?

watt

atklāti sakot, apmēram tāds pats sakars kā tavs arguments "bet tu aizmirsi par class action!"

divi_g

Ej nu ej? Tātad, class action kā iespējai indivīdiem aizstāvēt savas tiesības kolektīvi, nav nekāda sakara ar Tavu frāzi, citēju, "Amerikā to var redzēt ļoti skaidri - tur cilvēki cenšas brīvību aizstāvēt caur tiesu sistēmu (tiesām), pa vienam, caur individuālām tiesas prāvām"? Jā vai nē?

watt

skaidroju - par class action tiesāšanās iespēju ASV es zinu, un uzskatu ka tam nav nekāda sakara ar manu konkrēto pārdomu par individuālismu vs kolektīvismu. esmu pat drusku aizkaitināts, ka tu uzstāj uz savu.

divi_g

Mani, savukārt, kaitina dažiem, tajā skaitā Tev, raksturīgā tendence operēt ar ekstrēmiem jēdzieniem, neņemot vērā daudzos "pelēkos toņus" pa vidu, lai pierādītu... eeee... hmmm... nu nezinu... to, ka vienādi lādētāji ir labi?

watt

varbūt iemesls ir tur, ka pelēkie toņi = status quo ir labs, un neko tur mainīt nevajag, davai visi gulēt un gan jau kautkā. ja es tā domātu, tad es nerakstītu vispār.

divi_g

Nedomāju gan, ka pelēkie toņi = status quo, jo arī to ir gana daudz. Turklāt baidos, ka nedz pilnīga kolektīvisma, nedz pilnīga individuālisma realizācija praksē ir nereāla, vismaz ne ilgstoši. Par pirmo ir vēsturiski piemēri.

watt

+ konkrētā pārdoma ir tas, ka ļoti reti var redzēt ASV informācijas telpā saucienus apvienoties un kautko darīt, bet var manīt ļoti daudz aktīvistus kas iesniedz prasību tiesā, un cenšas kautko panākt caur likumu anulēšanu zvērināto tiesā, vai caur augstāko tiesu (konstitucionālo tiesu) utt utt.

likumu anulēt var gan pierādot, ka tas ir nekonstitucionāls, gan vai nu to nepieņemot vispār, vai to atceļot politiskā veidā. bet ASV pēdējās 2 iespējas tiek ignorētas - pēc manām domām - tāpēc ka tur valda individuālisma ideoloģija.

divi_g

Jā, Amerikā valda individuālisma ideoloģija, tādēļ lielajos medijos aicinājumi apvienoties skan reti (atšķirībā no, piemēram, PSRS, kur aicinājums apvienoties gozējās katras avīzes "galviņā"). No otras puses, man ir lielas aizdomas, ka amerikāņi daudz efektīvāk spēj (vai vismaz baltie vidusslāņa amerikāņi spēja) apvienoties lokālā līmenī, ko parāda lielais skaits dažādu asociāciju un biedrību, kas darbojas ļoti zemā līmenī. Protams, tam pamatā arī ir individuālisms - sadarbība egoisma, tas ir, savu interešu realizēšanas, dēļ.

watt

tā lielākā problēma ir ka individuālisms šobrīd, tagad pasaulē ir bankrotējis, jo ir radījis iespēju rasties organizācijām, kas ir pārāk stipras.

divi_g

To pašu teica jau pirms n gadu desmitiem.

artis

nu un?

divi_g

Suņi rej, karavāna turpina iet tālāk.

artis

ir daudz un dažādu karavānu, kurai valsts var izvēlēties sekot, ja jau gribi runāt klišejās

biezpientaure

mana personiskā pieredze ar US individuālismu: džeks forumā samērā nicīgi piezīmēja, ka iespējams, mēs tur postpadomju valstīs tā arī neesam iemācījušies dzīvot savu dzīvi kā indivīdi. Sākotnējā tēma bija par to, vai viņi (bērnu vecāki) vajadzības gadījumā sadarbojas dārziņa vai skolas līmenī. Nē, viņš neko nezinot un negribot zināt par citu bērnu vecākiem, jo dzīvojot brīvā valstī un nesastāvot nekādās organizācijās. Protams, no viena respondenta nevar secināt par valsti kopumā.

suic

Ļoti laba vergturu stratēģija, dali un valdi.

Sistēmai tak to vien vajag kā iedvest indivīdam nepārliecību saviem spēkiem un nav jau grūti, tik vien kā dažādos veidos limitēt masu pašorganizāciju. (Vai, kā tu saki, panākt tādu domāšanas veidu, kas ne pie kā konstruktīva neved arī apvienošanās gadījumā).