- 2009.09.06, 15:50
- Interesants demagoģijas (jeb negodīgas strīdēšanās stratēģijas) princips ir šāds: ja tu piekrīti definīcijām, kas tiek dotas sākumā, tad tev arī būtu jāpiekrīt secinājumiem ko autors izvirza.
Noskatījoes es vienu klipiņu youtube, tur tiek apskatītas pārvaldes sistēmas (sociālisms, liberālisms, nacisms, komunisms, konservatīvie, progresīvie, utt., ...), secinot ka beigās tam visam ir tikai 2 kategorijas: individuālisms vs kolektīvisms.
Bet tad tiek secināts ka kolektīvisms = slikti, un individuālisms = labi. (No vienas puses, to var saprast, kolektīvisma sistēmas ir nodarījušas milzīgu ļaunumu, un patiešām, tās dabiski deģenerējas līdz totalitārismam. Un jā, individuālisma sistēmas nav tik destruktīvas.)
Nebūtu jau pat par ko runāt, tikai šobrīd mēs redzam ka mūs kā individuālistus tā arī pa vienam salauž un izmēž mēslainē.
Ja iedzīvotāji ir individuālisti, bet valsts (pēc definīcijas) ir kolektīvs, tad pret kolektīva patvaļu vienatnē nevar cīnīties.
Amerikā to var redzēt ļoti skaidri - tur cilvēki cenšas brīvību aizstāvēt caur tiesu sistēmu (tiesām), pa vienam, caur individuālām tiesas prāvām, cerot piespiest valsti ievērot pašas likumus - sodīt amatpersonas (valsts vai uzņēmējus), kas pārkāpj likumu.
Individuālisma ideoloģija uzspiež rīkoties tiesiskā veidā, un nevis politiskā veidā - lai rīkotos politiski, ir jāapvienojas, un tā jūs nokļūstat kolektīvistu teritorijā.
Bet tomēr - tiesiski cīnīties ir neefektīvi. Kāpēc censties apelēt pie valsts pamalikuma, ja īstenībā tu pats vari izdot vai anulēt likumus? Un caur sabiedrības spiedienu, tu vari piespiest policiju šos tevis izdotos likumus piemērot - vēršoties pret valsts sistēmu nevis individuālā, tiesiskā veidā, bet kolektīvā, politiskā veidā.
(Diemžēl jautājums par kolektīvisma deģenerēšanos uz totalitāru, nedemokrātisku sistēmu paliek atvērts. Nu nav te mums iedzīvotāju masa apgaismota, nav te nekāda Zviedrija, Dānija vai Nīderlande. Palasi tvnet komentārus = šeit dodot tautas masai varu (kolektīvisms), iestāsies tāds police state ka tik turies.) - 18 rakstair doma
- 6.9.09 17:43 #
-
Ej nu ej? Tātad, class action kā iespējai indivīdiem aizstāvēt savas tiesības kolektīvi, nav nekāda sakara ar Tavu frāzi, citēju, "Amerikā to var redzēt ļoti skaidri - tur cilvēki cenšas brīvību aizstāvēt caur tiesu sistēmu (tiesām), pa vienam, caur individuālām tiesas prāvām"? Jā vai nē?
- Atbildēt
- 6.9.09 17:51 #
-
skaidroju - par class action tiesāšanās iespēju ASV es zinu, un uzskatu ka tam nav nekāda sakara ar manu konkrēto pārdomu par individuālismu vs kolektīvismu. esmu pat drusku aizkaitināts, ka tu uzstāj uz savu.
- Atbildēt
- 6.9.09 17:58 #
-
Mani, savukārt, kaitina dažiem, tajā skaitā Tev, raksturīgā tendence operēt ar ekstrēmiem jēdzieniem, neņemot vērā daudzos "pelēkos toņus" pa vidu, lai pierādītu... eeee... hmmm... nu nezinu... to, ka vienādi lādētāji ir labi?
- Atbildēt
- 6.9.09 18:00 #
-
varbūt iemesls ir tur, ka pelēkie toņi = status quo ir labs, un neko tur mainīt nevajag, davai visi gulēt un gan jau kautkā. ja es tā domātu, tad es nerakstītu vispār.
- Atbildēt
- 6.9.09 18:03 #
-
Nedomāju gan, ka pelēkie toņi = status quo, jo arī to ir gana daudz. Turklāt baidos, ka nedz pilnīga kolektīvisma, nedz pilnīga individuālisma realizācija praksē ir nereāla, vismaz ne ilgstoši. Par pirmo ir vēsturiski piemēri.
- Atbildēt
- 6.9.09 17:57 #
-
+ konkrētā pārdoma ir tas, ka ļoti reti var redzēt ASV informācijas telpā saucienus apvienoties un kautko darīt, bet var manīt ļoti daudz aktīvistus kas iesniedz prasību tiesā, un cenšas kautko panākt caur likumu anulēšanu zvērināto tiesā, vai caur augstāko tiesu (konstitucionālo tiesu) utt utt.
likumu anulēt var gan pierādot, ka tas ir nekonstitucionāls, gan vai nu to nepieņemot vispār, vai to atceļot politiskā veidā. bet ASV pēdējās 2 iespējas tiek ignorētas - pēc manām domām - tāpēc ka tur valda individuālisma ideoloģija. - Atbildēt
- 6.9.09 18:01 #
-
Jā, Amerikā valda individuālisma ideoloģija, tādēļ lielajos medijos aicinājumi apvienoties skan reti (atšķirībā no, piemēram, PSRS, kur aicinājums apvienoties gozējās katras avīzes "galviņā"). No otras puses, man ir lielas aizdomas, ka amerikāņi daudz efektīvāk spēj (vai vismaz baltie vidusslāņa amerikāņi spēja) apvienoties lokālā līmenī, ko parāda lielais skaits dažādu asociāciju un biedrību, kas darbojas ļoti zemā līmenī. Protams, tam pamatā arī ir individuālisms - sadarbība egoisma, tas ir, savu interešu realizēšanas, dēļ.
- Atbildēt