[...] Latvijas iedzīvotāju vidējā alga pēc nodokļu nomaksas saskaņā ar 2006. gada datiem bija viena no zemākajām Eiropā. Tā bija aptuveni 4,5 reizes mazāka nekā Vācijā un 4,1 reizi zemāka nekā Beļģijā — valstīs, kurās pienu, sviestu var nopirkt lētāk nekā pie mums.

[...] nopērkot vienu kilogramu cukura, 10 olas, vienu litru eļļas, baltmaizes kukuli (0,5 kg), 2,5 kilogramus kartupeļu, 200 gramu sviesta paciņu, svaigu vistu, puskilogramu makaronu un četrus banānus (620 gramu), Latvijā ir jāiztērē aptuveni tikpat liela summa, cik to pašu nopērkot Beļģijā, Vācijā un Lielbritānijā, tas ir, no 8 līdz 10 latiem.

Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm no deviņu produktu grupas lētāki ir vienīgi kartupeļi.

smaidi

kārtējo reizi gribas kaunēties par savu valsti.

putnupr

atgriešanās 90to gadu sākumā, kad .lv pilsoņi pārtika no ceptiem karfeļiem

biezpientaure

vēl tagad atceros tās kartošku pannas ! varbūt tādēļ man nav mājas vāverīšu pļavā uz krīta ?

putnupr

nuja, nepaardevi rozes

lee

Un tad vēl atliek parēķināt, cik lielu daļu procentuāli no ienākumiem pārtikai tērē šajās valstīs un Latvijā. Bet principā tāpat jau ir skaidrs, ka esam pilnīgā pa***ā (es ļoti atvainojos par rupjību.)

watt

procenti būs graujoši - jo mazākas algas, jo milzīgāks izskatās procents.

watt

(pie procentiem gan jāpiezīmē ka tie NEKO neizsaka: viņus nevar interpretēt - var tikai salīdzināt un tipa kautko normēt, bet procents kā tāds neko pats par sevi nepaskaidro.)

lee

Procentuālā daļa redzama. Labi, var jau sazīmēt daļas arī ;) Katrā ziņā - šito atceros no ekonomiaks vidusskolā, kur zīmējām trīsstūrīšus līdzīgus uztura piramīdām, kuros līdzinājām LV iztērētās naudiņas pārtikai, drēbēm utt un to pašu dažādāss pārtikušākās valstīs. Uzskatāmi redzama atšķirība, tā teikt. Jo lielāka daļa aizgāja pirmās nepieciešamības precēm, jo sūdīgāk ar labklājību.

spriidiic

latvijā arī lielākais jauno automobiļu iegādes skaits, neskatoties uz mazāko min.algu

watt

labēja ekonomiska politika

murks

tiesiskajās valstīs to sauktu mazliet skarbākos vārdos

acidkitteh

/me uzkasa matus lielaa puudeljgalvaa, uzvelk reituuzenes un....

LAIF IZ LAIF! NA NAAAA NA NA NAAAA! LAIF! IZ LAIF!

sara

jā situation skaidra! +vēl piemeŗam Vācija daudz lētāk izmaksā arī apģērbs, apavi u.t.t , pat Britānijā
Un tomēr man vienmēr rodas jautājums - kā cilvēki izdzīvo ? un pat nav daudz ubagojošo uz ielas... Arī skaļu protestu nav... LAtvieši vēl saprotu uzaudzē kaut ko laukos dārziņā, bet krievi, kam tas vispār nav tipiski! Un tā dillemma- vakar piemēram barona Rimi rindas atkal stāvēja! Autiņi, ka nenoskatīties, šmotkas, ka nenoskatīties, maz nevajag- brendu brendi ! Kur tad tie cilvēki ņem to naudu ? vai vēl aizvien maksā aploksnēs?

lavendera

tai pašā laikā franču puisis man prasīja, kāpēc mums uz ielām un klubos ir tik neparasti daudz ĻOTI labi un dārgi ģērbtu jaunu cilvēku. Es nezināju, ko viņam atbildēt...

zimbabve

Vai tik tas nav "ēdu kartupeļus, nēsāju Gucci" variants...

doomed

un maksāšu par to vēl 20 gadus

j_puce

Pēc CSP datiem 30% Latvijas privātā sektorā strādājošo saņem minimālo algu. Pats pazīstu divus tādus, kuri arī CSP parādās ar minimālo algu. Faktiski viņu ienākumi ir 6-10 reizes lielāki. To sauc par aplokšņu algām un ēnu ekonomiku.

Vislabāk salīdzināt datus ir par PVN ienākumu (normētu uz vienu nodokļa procentpunktu) uz vienu iedzīvotāju. Izrādīsies, ka mūsu reālie ienākumi ir apmēram 70% no ES-15 un apmērām 95% no ES-27.

Izdevumu pakāpeniska novienādošanās - tas ir loģiski un neizbēgami. Pakāpeniski ceļoties turībai, izdevumi novienādosies pilnīgi. Pagaidām atšķirības ir attiecībā uz dzīves vietas izmaksām, transportu, personīgajiem pakalpojumiem (piem. frizieri u.tml.).

Minimālās algas strauja palielināšana radīs negatīvas sekas tur, kur tiešām ir iespējas nodarbināt darbiniekus tikai par minimālo algu - piemēram, Latgales laukos. Tas tikai palielinās šajos gadījumos "pelēko" ekonomiku.

Mans ieteikums būtu minimālo algu noteikt nevis vienotu visai valstij, bet dažādu pa reģioniem. Rīgā faktiskā minimālā alga ir jau pāri par 240 Ls šogad.

acidkitteh

sheit es varu pilniibaa j_puce piekrist, ka vajag diferenceet pa regjioniem minimaalo algu. Bet tas nekad nenotiks, latvijas politikji un vadstruktuuras ir paaraak slinki, tur vecenes nosedejushas savas celuliitainaas pakaljas ir zili zaljas, un vechiem kreesls pie dirsas pieaudzis. Latvijaa jau politikas nav. Ir tikai muuzhiiga neapsiikstosha priekshveeleeshanu kampanja. Juus vs mees, Mees vs juus. Politikai ir jabut kompromisu maakslai, bet es redzu tikai ciinju. Saeimas seedees kad paklausaas - viens un tas pats, jebkura diskusija parvershas "vs" ciinjaa, personiigaa, nevis par taadu vai citaadu risinaajumu.
Ok, taas ir debates, bet tad jasaka, ka musu daargie politikji ir absoluuti stulbi un nespejigi debateet/diskuteet. Tie likumprojekti kas counts, tiek izlemti un nobalsoti dazhadas aizklaataas seedees un komitejaas. Viss tiek skatiits no "partijas" viedoklja, tb personificeets, nevis no valsts.

Kaa var tikt pienjemti kaadi veiksmigi ekonomiski risinaajumi, ja notiek tikai
bitch-fight' i starp politikjiem, izraadot savas antipaatijas.

Vinji izskataas peec bomzhiem, kam nekad nav bijis naudas, un kas beidzot tikushi pie suudu siles un tagad notashkjiitaam muteem plosaas, kas nu kuram tiks. Es to nespeeju saprast.


BET par tiem cipariem un procentiem runaajot - , skaitlji ir tikai skaitlji. Skaitlji melo. Ciparos nevar aprakstit cilveeku labklajiibu. Cik nav vesturiski pieraadijies, ka ciparu verotaaji domaa ka viss ir kartiibaa, bet realitaatee tauta mirst badaa.

watt

Ja esi tos ciparus pētījis - varbūt vari iedot saiti uz kautkādu VID statistiku, cik tad naudiņas mūsu valsts par PVN ir iekasējusi - tas, šķiet, varētu būt ticams labklājības rādītājs, kuru varētu salīdzināt ar citām Eiropas valstīm.

(jānormē ne tikai procentpunkts, bet arī uz valsts iedzīvotāju - jo absolūtie skaitļi ir atkarīgi no iedzīvotāju skaita).

Arī saite uz CSP datiem par minimālajām algām tiktu novērtēta.

Par attīstības scenarāriju es neesmu optimistisks - naudu radošie uzņēmumi jau pieder ārzemniekiem, un nauda no Latvijas tiek pumpēta ārā (investīciju periods ir garām). T.i., var gadīties ka izlems Latviju izsūkt un izspļaut.

j_puce

Valsts kases dati par nodokļu ieņēmumiem:
http://www.kase.gov.lv/?object_id=1679

CSP dati par iedzīvotāju sadalījumu pa atalgojuma līmeņiem:
http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgadējie%20statistikas%20dati/Iedzīvotāju%20ieņēmumi/Iedzīvotāju%20ieņēmumi.asp
Jāskatās tabula nr. 6.7.

Es jau, šķiet, rakstu, ka normē procentpunktu un to uz iedzīvotāju. Tad ir salīdzināmi.

Jebkurā gadījumā - it kā Pasaules Banka grasās maijā izlaist jaunu pirktspējas paritātes metodoloģiju un datus. Tad vajadzētu būt visam vieglāk salīdzināmam.

gaa

Neesmu pēc izgl. ekonomists, bet.. min. algas sadalījums pēc reģioniem šķiet smieglīgs. kas tādai domai ir par pamatu? nesen remontēju auto ārpus rīgas. Jus domājat, ka sanāk lētāk? Nē! Cilvēki grib dzīvot arī tur - ārpus rīgas. Prece un pakalpojums maksā tik, cik tas maksā! Jautājums varētu būt tāds, ja prece maksā tik cik, piem., Vācijā, bet izdevumi ir kā Latvijā, tad kur paliek starpība? ok, varbūt, aplokšņu algas etc.. bet fakts ir tāds, bizness nav darbs, bet naudas raušana..

acidkitteh

nu redz, probleema ir tur, ka aarpus lielpilseetaam, tie biznesi nespeej supporteet tik lielu minimaalo algu kaa lielpilseetu uznjeemumi. Nu valsts noliks min algu 300ls, lauku regjionu uznjeemumi nespees maksaat tadas algas jo tur nav tik aktiivs tirgus un pateerinjsh(un nav paterinjsh jo cilvekiem nav naudas haha).
Atliks tikai nodarbinaat straadniekus neoficiaali, tb bez liiguma, bez nekaa, nemaksaajot ne nodokljus ne ko, dodot kjepaa cik uznjemums uzskata par pareizu.
Nav jau kur tiem regjionalajiem mazajiem uznjemumiem to naudu njemt tam lielajam minimalajam algaam.