[...] Latvijas iedzīvotāju vidējā alga pēc nodokļu nomaksas saskaņā ar 2006. gada datiem bija viena no zemākajām Eiropā. Tā bija aptuveni 4,5 reizes mazāka nekā Vācijā un 4,1 reizi zemāka nekā Beļģijā — valstīs, kurās pienu, sviestu var nopirkt lētāk nekā pie mums.

[...] nopērkot vienu kilogramu cukura, 10 olas, vienu litru eļļas, baltmaizes kukuli (0,5 kg), 2,5 kilogramus kartupeļu, 200 gramu sviesta paciņu, svaigu vistu, puskilogramu makaronu un četrus banānus (620 gramu), Latvijā ir jāiztērē aptuveni tikpat liela summa, cik to pašu nopērkot Beļģijā, Vācijā un Lielbritānijā, tas ir, no 8 līdz 10 latiem.

Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm no deviņu produktu grupas lētāki ir vienīgi kartupeļi.

lee

Un tad vēl atliek parēķināt, cik lielu daļu procentuāli no ienākumiem pārtikai tērē šajās valstīs un Latvijā. Bet principā tāpat jau ir skaidrs, ka esam pilnīgā pa***ā (es ļoti atvainojos par rupjību.)

watt

procenti būs graujoši - jo mazākas algas, jo milzīgāks izskatās procents.

watt

(pie procentiem gan jāpiezīmē ka tie NEKO neizsaka: viņus nevar interpretēt - var tikai salīdzināt un tipa kautko normēt, bet procents kā tāds neko pats par sevi nepaskaidro.)

lee

Procentuālā daļa redzama. Labi, var jau sazīmēt daļas arī ;) Katrā ziņā - šito atceros no ekonomiaks vidusskolā, kur zīmējām trīsstūrīšus līdzīgus uztura piramīdām, kuros līdzinājām LV iztērētās naudiņas pārtikai, drēbēm utt un to pašu dažādāss pārtikušākās valstīs. Uzskatāmi redzama atšķirība, tā teikt. Jo lielāka daļa aizgāja pirmās nepieciešamības precēm, jo sūdīgāk ar labklājību.