- 2007.03.22, 22:02
- Daudz šobrīd raksta par to, ka tauta aizņemas, bet naudu bankā negrib noguldīt, ne ieguldīt. Un tā pāmetoši krata pirkstu - sliktie, sliktie iedzīvotāji, dzīvo uz parāda, un naudiņu neuzkrāj priekšdienām.
Pajautāsim: priekš kam uzkrāt? Agrāk bija jākrāj, lai kautko nopirktu - tagad var nopirkt, un atmaksāt ar laiku (vienīgi, nesaprašas pērk uz neizdevīgiem noteikumiem, nemērā pārmaksājot - piemēram, ja tu ņemi līzingu uz 2 gadiem (gadā ir ap 20% jāmaksā procentiņš), tad tu zolīdi pārmaksāsi, banka uzvārīsies, bet tu naudiņu pakāsi. Jo nopelnīsi gadā tu tik, cik tu nopelni. Un, vairāk nekā nopelni gadā, tu tērēt nedrīksti, citādi cauri būs.
(Ja tu nesaproti ko es pateicu, tu esi lielisks klients, īsts VIP).
Bet par ieguldīšanu vēlreiz. Lai cilvēki noguldītu vai ieguldītu, ir nepieciešams labs piedāvājums. Ir jābūt izdevīgiem nosacījumiem. Bet vai tādi ir?
Vērtspapīru konts: 0.70 santīmi mēnesī (Hanzabanka). Ls 8.40 gadā. Un tu maksā bankai par šo prieku, nevis banka tev, par to ka esi ieguldījis.
Pērc akcijas. Komisijas maksa par darījumu: Ls 2. Kā tu domā, cik tu varētu ieguldīt? Ir liels risks! Es uzskatu ka riskēt var ar viena mēneša algu. T.i. ar 1/12 no tava kopējā gada ienākuma. Cik tev ir aldziņa? Pieņemsim, kā vidusmēra pilsonim, tev aldziņa ir Ls 400. Gadā tu nopelni Ls 4800. Riskēsi ar 1/12 no šīs summas. Jo ir risks, ka tu naudu padirsīsi, nevis nopelnīsi.
Tu domā, ka tu varētu ieguldīt labāk nekā Dienas Bizness? Ka tu varētu izveidot labāku ieguldījumu portfeli? Dienas Biznesa ienesīgums ir: 1.2%. Ieguldījuši Ls 2500. Kapitāla pieaugums? Viens procents! Brīnums, ka nav negatīvs.
Bet vienalga var teikti, viņi ir zaudējuši naudu, jo to naudu ēd inflācija, nepārtraukti ēd. Tā nauda, ko viņi ieguldīja akciju pirkšanas brīdī, vairs nav ne tuvu tik vērtīga: tā zaudēja 7% no savas vērtības visa 2006. gadā laikā. Vairs tik daudz preču nenopirksi, cik tu varēji nopirkt ap šo laiku, pagājušajā gadā.
Vēl gribi ieguldīt? Ienesīgi? Noguldījumu procentiņi ir vienkārši smieklīgi. It īpaši smieklīgas ir soda naudas, izņemot depozītu priekšlaicīgi. Smieklīgi ir tas, kā tiek izmaksāti procenti, tie netiek pieskaitīti depozīta pamatsummai. Smieklīgi ir noguldījumu termiņi: tu vēl gribi ieguldīt uz 3-5 gadiem? Tu vari iedomāties, cik lieliski nopelnījuši ir tie nabadziņi kas ieguldīja depozītā, 2004 gadā uz 3 gadiem, vai 2002 gadā uz 5 gadiem? Ja procenti pamatsummai nav pieskaitījušies, ne interest accrual, ne compounding interest.
Un pensijas. Piesakies pensiju trešajam līmenim un kā āpsis tajā guldi naudu. Saņemsi savā 55 dzimšanas dienā, kā vecs kraķis. Kad tev to naudu vairs ne priekš kam nevajadzēs, tikai pirkt kārtējos mākslīgos zobus, kad iepriekšējie sausajā atejā iekrituši. Jā, un pa to laiku tavu naudu būs 3x paspējuši devalvēt. "Paldies par uzticību." Kā reiz viss dzīves uzkrājums viena plastmasas zobu komplektiņa izmaksas varētu arī nosegt. Un vidējais dzīves ilgums: 60 gadi. Tas nozīmē, ka puse no jums, kas šo lasa, nomirs savu 60-o dzimšanas dienu nenosvinējuši. PUSE no jums VISIEM.
Ieguldīsim fondos. Jā, fondi ir lieliska lieta, kad ekonomika aug. 30% gadā ir tīri labs rādītājs. Bet lai peļņu fiksētu, tev šī fonda paja ir jāpārdod. Un ko ar iegūto naudu? Jāiegulda citā fondā, kas varētu vēl 30% uzaugt. Bet vai uzaugs? Varbūt nopirksi par dārgu naudu, bet šis ņems un nožausies kā veca slampa? Finanšu tirgi ir tik volatīli! It īpaši tagad, kad pārdod datori, un ja kvantitatīvais modelis prognozē ka būs sūdi, un visi stopi tiek norauti, un žaujas indekss tā ka nemetas. Iepazīstieties - "Pareģojums, kas pats sevi piepilda."
Riskēt negribas. Ieguldīsim satabilās vērtībās: nopirksi zemi. Tā točna nekur nepazudīs, nedevalvēsies (ja vien neizdomās nacionalizēt, vai izkrāpt). Bet ko darīt kad visi gudri? Labdien, šeit burbulis. Tavas zemes vērtība aug, 30%-100% gadā. Bet atkal, procentus dabūt tu nevari (fiksēt peļņu), to zemi nepārdodot. Bet ja pārdosi, citu vairs nenopirksi. Un par kādu summu tad tu varētu pārdot?
Pieņemsim, tu esi vīrs ar pautiem, un paņēmi kredītu par Ls 100'000. Ar pagājušā gada zemajiem bāzes procentiem, maksājums bija apmēram Ls 500 mēnesī. Banka pievēra acis, ka lai tik daudz samaksātu tavai ģimenei ir jāsametas ar sievas ģimeni, un pēc tam vēl visiem jāpārtiek no rupjmaizes ar sāli. Tagad procentiņš aug, bet cerams gan tava, gan sievas aldziņa arī ir augusi, un nu tu vari maksāt arī Ls 700 mēnesī. Bet tās ir pupu mizas. Kredītu ta tev uz 30 gadiem iedeva!
Cik tu atmaksāsi bankai? Atmaksāsi Ls 200'000. Gribi pārdot un nopelnīt? Pēc 30 gadiem, tev tas īpašums ir jāpārdod par Ls 200'000, vai arī būsi palicis zaudētājos.
Un tā cena arī katru gadu aug. Kā maksā procentus, tā aug. Šobrīd gan ir tāda situācija ka patiesi, Ls 200'000 tas īpašums būs sasniedzis nevis pēc 30 gadiem, bet pēc gada, diviem, vai 5, un tu esi reāls vinnētājs - sit tik gaisā un dzīvo skaļi.
Un inflācija. Bet ar inflāciju man viss ir skaidrs: veikali bezkaunīgi paceļ cenas (ar starpnieka tiesībām). Ražotāji no tā neko neredz. Ražotājus vispār veikali tik grib piežmiegt, lai savu peļņas procentu maksimizētu.
Frizieri paceļ cenas. Rudenī griezu matus par Ls 3.50, pagājušo svētdien: Ls 4.00. Dzīve kļūst dārgāka. Aldziņas jāceļ. - 23 rakstair doma
- 22.3.07 22:32 #
-
maza nianse par depozītiem- ir depozīti kam procentus skaita klāt pamatsummai:)
- Atbildēt
- 22.3.07 22:37 #
-
Reizi mēnesī pēc jūsu izvēles procenti tiek pārskaitīti uz jūsu kontu vai tiek pievienoti pamata summai krājkontā (kapitalizējās).
www.parex.lv
tas ir par krājkontu. depozītam man šķiet ka tā nav.
bet nu par ar ienesīgumu 5 % EUR, nu nezinu nezinu, protams ka nekādas jēgas no tā nav... - Atbildēt
- 22.3.07 22:39 #
-
Taisnība vien ir. Bankas/noguldījumi/vērtspapīri kaut ko taustāmu dod tikai pie apgrozījuma, kuru vidusmēra cilvēkam sasniegt nesanāks.
Aldziņu pacelt ir forši - no darba ņēmēja viedokļa (nez, cik daudzi uzņēmumi vispār indeksē algas skatoties uz inflāciju un vidējo izpeļņu nozarē), taču tas īsti nepalīdzēs - pat līdz Maslova piramīdas apgreidotam pakāpienam nez vai sanāks uzdzīvot ar pliku aldziņu... Mani 0.2 $ ir vienkārši (vismaz uz datora ekrāna) un neko jaunu nepateiks - vai nu esi darba devējs / vergturis / biznesmenis vai arī atliek tikai skumji nopūsties - vienkārši sakot ar pliku algu ne bagāts paliksi ne normāli dzīvosi kaut pie tiem pašiem pensijas (miršanas) gadiem...
P.S. Matus gan esi nogriezis pa lēto - es visu laiku domāju, ka es griežu ļoti lēti, taču es nu jau no gada sākuma lētāk pa 4.50 LVL nekādi nevaru izgrozīties. - Atbildēt
- 22.3.07 22:52 #
-
Izskatās, ka esi vienkārši veiksminieks vai arī blonda friziermeitene ar ceturtā izmēra krūšturiem ir savs cilvēks - vienkārši sakot sabutiļņiks :P
Vai domāšana par ekonomisko situāciju @ LV neuzdzen depresiju? Es pa nekustamajiem īpašumiem necenšos prātuļot - uzreiz kaut kā velk uz agresiju, bet te viss tik vienkārši aprakstīts... - Atbildēt
- 22.3.07 23:04 #
-
mani satrauc tas, ka latvija izmirst, un reāli pieejamai dzīvojamai platībai (un arī dabūjamai zemei) būtu tikai jāpalielinās - bet tā nav. zemi un dzīvojamo platību uzpērk kāds cits
- Atbildēt
- 22.3.07 23:10 #
-
Man jau liekas laba ideja apšaut noteiktu slāni ar latviešiem (c). Tāda sūdu vārītāju tautiņa vien esam :(
Palasot TVNET rakstu (vai Apollo - viņi tāpat peisto vienu un to pašu) radās skaudība attiecībā uz Igauniju - ij cenas demokrātiskākas ij sakārtotāka situācija NĪ tirgū ij vienkārši cilvēki sirsnīgāki. - Atbildēt
- 26.3.07 14:31 #
-
mjā - ja pašam nav nekā, tad tik apšaut tos, kam kaut kas ir...
super veselīga ideoloģija. - Atbildēt
- 23.3.07 08:35 #
-
Zemi pērk krievijas "biznesmeņi". Brauc uz latviju nevis ar naudasmakiem bet lielajiem koferim pilniem ar zaļajiem papīrīšiem(bez diršnas, burtiski tā arī ir). Un maksā uzreiz un skaidrā par zemi un villām Jūrmalā. Un viņiem ir pilnīgi pofig cik tā zeme maksā. jo arī tad ja pēc gada vai diviem viņi to pārdos bez "peļnas" vai par ar "zaudējumiem" viņi tik un tā būs uzvārījušies jo tad tā būs jau legāla nauda.
- Atbildēt
- 23.3.07 08:37 #
-
P.S. Un vari neprasīt kā es to zinu. Jebkurā gadījuma atbilde būs tikai viena - baumas drzirdēju, no kā - neatceros.
- Atbildēt
- 23.3.07 09:13 #
-
Vaacijaa puikas maksaa 25-30 eiro pie friziera. uz pusi leetaak ir, ja uztici savu galvu maaceklim.
- Atbildēt
- 23.3.07 11:32 #
-
jau pirms 3-4 gadiem maksāju ls8 vai 9, līdz pagājušajā gadā blakus mājai ieraudzīju frizētavu, kurā večiem griež pa ls2 (cels uz 2.5). Tiesa, iekārtojums teju vai spartisks, pie sienas nav diplomu par pleķiem konkursos, un frizieres savā starpā tērgā par Toļika auto, nevis atceras kā sauc manu bērnu, lai apvaicājas, kā dārgajam klientam gājis iepriekšējā mēnesī un kā iet bērniem pa dārziņu.
Nu jā, inflācija. Vēl jau priekšā laiki, kad ar no rīta saņemtu naudas kuli pusdienlaikā iesim pirkt paiku, lai vakarā jau būtu ieguvēji. Ir jau izdomāts, ka tad būs jāiegulda gada abonementā kādā krogā :) - Atbildēt
- 22.3.07 23:09 #
-
bļh, ku viedi vārdi. a ko tad īsti darīt, tas vēl paliek atklāts jautājums ;-)
- Atbildēt
- 23.3.07 00:04 #
-
Par peļņas fiksēšanu runājot, neviens jau Tev netraucē pēc gada nopelnīto "izņemt ārā", vismaz no vērtspapīriem tas ir iespējams relatīvi vienkārši.
- Atbildēt
- 23.3.07 10:52 #
-
Nu ar akcijām un fondu apliecībām to tā kā varētu izdarīt, ne? Ja vien nesapērk kkādās n-tā saraksta akcijas..
- Atbildēt
- 23.3.07 08:03 #
-
Viena iebilde - dzīves ilgums arī pieaug, ne tikai inglācija :))
Un par trešo pensijas līmeni var dabūt ienākumu nodokļa atlaides, tā kā tur ir vismaz kāda jēga. - Atbildēt
- 23.3.07 09:09 #
-
taatad viss garais apcereejums ir par to, ka frizierim samaksaaji 50 sanjus vairaak? :)
bet vispaar - cepuri nost - forshi uzrakstiits - Atbildēt
- 23.3.07 10:54 #
-
btw, ir vēl viena komplicēta finanšu mahināciju iespēja - bonds. Lieli naudas līdzekļi, liels risks, ja ņemies ar trash bonds, bet tajā pašā laikā līdz pat dubultpeļņai. Risks attaisno cerības un ja esi pietiekami saprātīgs un seko līdzi pasaules valstu ekonomiskajām darbībām, tad diezgan viegli prognozēt. Nav vērts ķerties klāt pie A vai B kategorijas (parasti attīstīto valstu valdību bondi), jo nosacītā peļņa gada laikā nepārsniegs 2-5%, tajā pašā laikā C-- Ukraiņu gov. bonds dod apmēram 15-30% peļņas gadā, ja vien nenotiek kaut kāds ekonomisks lūzums un viss aiziet pa pieskari. Ir redzēti D-- Urugvajas bondi, kur peļņa gada laikā ir prognozējami uz 130%, tātad pie 1 milj. investīcijām, pēc gada tavā kontiņā ieripos 1 milj. + 1,3 milj. smukas naudiņas. Btw, šis bija savā laikā viens no sorosa mīļākajām finanšu rotaļlietām, kad ekonomiski strauji attīstījās Āfrikas valstis.
- Atbildēt