27. Marts 2015

• 2015.03.27, 18:50
• Lūk, diezgan kolorīta lieta: bērns dzimis 1997. gadā. Viņam esot 9 gadu vecumā izņemts no ģimenes, ievietots bērnu namā (bāreņu nams „Līkumi”). Bāriņtiesa dusmojas ka vecāki ar savu tiesāšanos traucē bērnu adoptēt projām: "jo bērns vecāks, jo mazāk kāds vēlas viņu adoptēt". Kamēr bērnu namā, puisītis sāk klaiņot - tātad bērnu nams nespēj bērna audzināšanu veikt ne cik efektīvi. Bāriņtiesa uzstāj ka bērnu nevar atdot jo nav elektrības mājā, un nav nokārtots trūcīgas personas statuss, bet nekādi nepalīdz, ne risināt problēmu ar parādiem, ne nokārtot papīrus. (Ļaunprātīgā interpretācijā, varbūt pat papīrus ar kautkādiem formāliem iemesliem atsviež atpakaļ, un pēc tam uz to pat pamatojas, t.i., jābūt nokārtotam statusam, bet mēs to jums iegūt neļausim - tra la la, bērns paliek institucionalizēts.)
  
  Bērnam pavadīt dažas dienas ar māti neļauj jo redz mājās viss nav perfekti, un māte nav "pildījusi saistības". Tas ir, runa ir par Bāriņtiesas varas demonstrēšanu, nevis bērna labākajām interesēm.
  
  Šis ir vecs process, te nav atsauces uz EU tiesību aktiem (kas sāk parādīties ap 2011. gadu), ne uz bērna tiesībām uzaugt ģimenē un pārējiem pamatpostulātiem. Šeit var redzēt ka Bāriņtiesa savu misiju izprot tikai kā nodot bērnu namam kārtējo audzēkni; sagraut ģimeni. Palīdzību pēc būtības nesniegt. (Bildē protams neatņemama sastāvdaļa alkohols un graujoša nabadzība. Sociālajam dienestam būtu darbs - ja vien viņi savu darbu gribētu darīt.)
  
  ***
  
  NORAKSTS
  Lieta Nr.A42542806
  Nr.A4648-07/4
  
  SPRIEDUMS
  Latvijas tautas vārdā
  Rīgā
  2007.gada 17.jūlijā
  Administratīvā rajona tiesa
  šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,
  piedaloties pieteicējai I.O., atbildētāju pārstāvošās iestādes – Jēkabpils bāriņtiesas –
  pilnvarotajam pārstāvim Tālim Zalvam un trešajai personai - Z.G.,
  atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu I.O. pieteikumā par Jēkabpils bāriņtiesas
  2006.gada 4.oktobra lēmuma Nr.1-6/140 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta
  izdošanu.( ... tālāk ... )
  Tags: bērni, likumi
  
  
• 2 rakstair doma

• 2015.03.27, 21:00
• No 2007 gada judikatūras vēl samērā interesantas ir A42540207, A42514806 lieta un A42347006 (apelācija, kasācija, par šo arī raksts bijis).
  
  (Šis arī no 2007. ir viss, tālāk 2008. No 2007. gada kopā no bāriņtiesas bija 19 lietas, 2008. ir 35 lietas, 2009. - 41, 2010. - 31, 2011. - 49, 2012. - 57, 2013. - 51. Pēc tam tiesas.lv apgabaltiesu spriedumus pa gadiem nepiedāvā, ir tikai meklētājs. Ne visas lietas ir par tēmu.)
  
  Visi trīs gadījumi ir par to kā meita aiziet no ģimenes, prasot palīdzību Bāriņtiesai, lai viņu ievieto ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, un pēc tam jau kā redzēs. Trešajā gadījumā gandrīz pilngadīga meita pamatojas ar tēva (patēva?) vardarbību (sitis ar siksnu, arī pa seju), bet pirmajos divos stāsts ir ka meita neklausa māti, pirmajā gadījumā pati sit māti, otrajā gadījumā 9.klases skolniece klaiņo, un atzīst ka "Dardedze" dzīves apstākļi ir labāki nekā pie mammas.
  
  Tas vispār ir samērā tipisks stāsts ar 14-16-gadrīz-18 gadu veciem tīņiem (t.i., gandrīz pieaugušajiem). Interesanti ka šos protokolos anonimizējot vairs nav skaidrs cik veci tad tie bērni ir, par ko tiek spriests, un tikai ja paveicas var izlobīt par kādu vecumu ir runa (t.i., vecums kautkā tiek pieminēts, vai tas ka skolā iet, vai tas ka tiesas procesa laikā ir iestājusies pilngadība, utt.). Pusaudža gadi vispār ir traks laiks, un tas kādās formās tīnis var vērsties pret saviem vecākiem ir visai pārsteidzoši.
  
  Visos trīs procesos vecāki cenšas atjaunot aprūpes tiesības, visos trīs tiek noraidīts. Var jau teikt ka pamatoti, bet es saku - principā nenotiek samierināšanas process. Bāriņtiesa ir nostājusies PRET vecākiem un nekā necenšas kaut ko labot.
  
  Šeit gan tāds iespaids ka vienīgā svira ko Bāriņtiesa var piemērot, ir tā pati bērna izņemšana no ģimenes, un tam automātiski ir vecākus jāpārvērš tādos dresētos sunīšos, ka nu kā uz burvja mājienu dancos uz pakaļkājām un bez ierunām izpildīs visus rīkojumus.
  
  Tas ir, var jau būt ka esošais tiesību regulējums nepieļauj nekādus citus ietekmes veidus - pieaudzis cilvēks nav piespiežams kaut ko pret savu gribu darīt. Un ja vecākiem īsti nekasa, tad Bāriņtiesa un visas policijas paliek rokas plātot - bērnu esam dabūjuši, bet kur ar to tālāk? Šeit varbūt būtu tomēr labāk kāda cita pieeja - bet tam varbūt nepieciešams cits regulējums. Katrā ziņā es esmu pilnīgi pret esošo "juvenile justice" pieeju. Bāriņtiesas ir jāizformē un funkcijas jāpiešķir sociālajiem dienestiem.
  
  ***
  
  No A42540207:
  
  [2.1] ar bāriņtiesas 2005.gada 13.decembra lēmumu Nr.1-6/2451 lietā
  Nr.3-5/317-2005 pieteicējai atņemtas J.K. [meitas -w] aprūpes tiesības, jo māte nespēja
  kontrolēt bērna uzvedību, nespēja nodrošināt bērna audzināšanu un uzraudzību.
  Bērns nepakļāvās mātes audzināšanas prasībām, neiecietīgi izturējās pret māti.( ... tālāk ... )
  
• 3 rakstair doma