- 27.3.15 18:50
-
Lūk, diezgan kolorīta lieta: bērns dzimis 1997. gadā. Viņam esot 9 gadu vecumā izņemts no ģimenes, ievietots bērnu namā (bāreņu nams „Līkumi”). Bāriņtiesa dusmojas ka vecāki ar savu tiesāšanos traucē bērnu adoptēt projām: "jo bērns vecāks, jo mazāk kāds vēlas viņu adoptēt". Kamēr bērnu namā, puisītis sāk klaiņot - tātad bērnu nams nespēj bērna audzināšanu veikt ne cik efektīvi. Bāriņtiesa uzstāj ka bērnu nevar atdot jo nav elektrības mājā, un nav nokārtots trūcīgas personas statuss, bet nekādi nepalīdz, ne risināt problēmu ar parādiem, ne nokārtot papīrus. (Ļaunprātīgā interpretācijā, varbūt pat papīrus ar kautkādiem formāliem iemesliem atsviež atpakaļ, un pēc tam uz to pat pamatojas, t.i., jābūt nokārtotam statusam, bet mēs to jums iegūt neļausim - tra la la, bērns paliek institucionalizēts.)
Bērnam pavadīt dažas dienas ar māti neļauj jo redz mājās viss nav perfekti, un māte nav "pildījusi saistības". Tas ir, runa ir par Bāriņtiesas varas demonstrēšanu, nevis bērna labākajām interesēm.
Šis ir vecs process, te nav atsauces uz EU tiesību aktiem (kas sāk parādīties ap 2011. gadu), ne uz bērna tiesībām uzaugt ģimenē un pārējiem pamatpostulātiem. Šeit var redzēt ka Bāriņtiesa savu misiju izprot tikai kā nodot bērnu namam kārtējo audzēkni; sagraut ģimeni. Palīdzību pēc būtības nesniegt. (Bildē protams neatņemama sastāvdaļa alkohols un graujoša nabadzība. Sociālajam dienestam būtu darbs - ja vien viņi savu darbu gribētu darīt.)
***
NORAKSTS
Lieta Nr.A42542806
Nr.A4648-07/4
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā
2007.gada 17.jūlijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,
piedaloties pieteicējai I.O., atbildētāju pārstāvošās iestādes – Jēkabpils bāriņtiesas –
pilnvarotajam pārstāvim Tālim Zalvam un trešajai personai - Z.G.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu I.O. pieteikumā par Jēkabpils bāriņtiesas
2006.gada 4.oktobra lēmuma Nr.1-6/140 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta
izdošanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Jēkabpils bāriņtiesas (turpmāk arī – Bāriņtiesa) 2006.gada 4.oktobra
lēmumu Nr.1-6/140 (turpmāk arī – Lēmums) nolemts neatjaunot aprūpes tiesības I.O. pār
dēlu J.O. un ierosināt lietu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu I.O. pār dēlu J.O..
[1.1] Lēmumā konstatēts, ka I.O. ir nepilngadīgs dēls J.O. , kas atrodas bāreņu
namā „Līkumi”. J.O. paternitāte nav noteikta. I.O. ģimene Jēkabpils bāriņtiesas uzskaitē
kā nelabvēlīga ir kopš 1997.gada, ir iekārtota nelabvēlīgas ģimenes lieta Nr.3-1/15-1998.
Ar Bāriņtiesas 2006.gada 1.februāra lēmumu nepilngadīgais J.O. tika ievietots
ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas iestādē. 2006.gada 26.jūlijā Sociālās pārvaldes
Atbalsta nodaļa ģimenēm ar bērniem ar I.O. atkārtoti noslēdza sadarbības līgumu, kas
paredz turpināt apmeklēt speciālistu atkarību jautājumos un pildīt viņa ieteikumus,
nokārtot trūcīgas personas statusu, kā arī uzsākt strādāt algotu darbu, noslēdzot darba
līgumu ar darba devēju.
[...]
[4] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz
pieteikumā tiesai norādītajiem apstākļiem, papildus norādot, ka sākumā bija ģimenes
problēmas, vīrs sitis pieteicēju, tādēļ sākusi dzert. Tāpat pieteicēja atzina, ka bija labi, ka
sākumā bērnu paņēma, bet tagad vēlas viņu atpakaļ. Pieteicējai ir morāli grūti braukt pie
bērna, jo viņš raud, tādēļ nav bijusi pie bērna mēnesi. Pieteicēja nav zinājusi, ka var lūgt
bērnu nedēļas nogales pavadīt mājās, ja būtu to zinājusi, būtu lūgusi.
[...]
[5] Tiesas sēdē atbildētājs pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, pamatojās uz
Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem apstākļiem, papildus norādot, ka
2007.gada 21.jūnijā apmeklēja pieteicēju un pieteicēja tikai solīja pieslēgt elektrību.
Pieteicēja nav lūgusi atļauju paņemt bērnu uz nedēļas nogali mājās, taču Bāriņtiesa to
vienalga neļautu, jo pieteicēja nepilda savas saistības. Pieteicēja joprojām nav sarūpējusi
bērnam nepieciešamās mantas, nav pat gultiņas. Pieteicēja tikai sola, ka visu izdarīs, bet
nekas nav mainījies. Tiesvedība nāk par ļaunu bērnam – jo bērns vecāks, jo mazāk kāds
vēlas viņu adoptēt.
[6] Tiesas sēdē trešā persona – bāreņu nama „Līkumi” vadītāja - pieteikumu
atzina par nepamatotu un norādīja, ka no 2006.gada 1.februāra ir bērna likumiskā
aizbildne. Māte bērnu apciemo reti, pēdējais apciemojums bija 5.maijā. Ir bijuši mēneši,
kad vispār neapciemoja bērnu. Apciemojumi atstāj negatīvu ietekmi uz bērnu. Bērna
sekmes ir normālas. Uz „Līkumiem” divas reizes dienā kursē autobuss – pienāk plkst.7:
00 no rīta un 14:30. Tāpat var nokļūt ar laivu, pārceļoties pāri Daugavai pie Pļaviņām.
Bērns atnāca ielaists visās jomās, bērns ir agresīvs, ar tieksmi sist un plēst un ar tieksmi
uz klaiņošanu. Trešā persona nav redzējusi, ka bērns skrien un ķeras mammai ap kaklu.
Trešā persona uzskata, ka bērnam būtu labāk palikt „Līkumos”, progress no mātes puses
nav vērojams.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausoties pieteicēja un atbildētāja pārstāvja paskaidrojumus un
izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.
[...]
[8.5] Ar Jēkabpils bāriņtiesas 2006.gada 1.februāra lēmumu Nr. 1-6/13 pieteicējai
tika atņemtas aprūpes tiesības, jo viņa nenodrošināja savam bērnam pilnvērtīgu aprūpi un
audzināšanu un nepildīja savus likumā noteiktos vecāku pienākumus (lietas lapa 21-22).
[8.6] Ar Jēkabpils bāriņtiesas 2006.gada 1.februāra lēmumu Nr. 1-6/114 J.O. tika
ievietots ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas iestādē (lietas lapa 23).
[8.7] Ar Jēkabpils bāriņtiesas 2006.gada 26.jūlija lēmumu Nr.1-6/107 nolemts
neatjaunot aprūpes tiesības pieteicējai pār dēlu J.O. un atlikt lietas izskatīšanu līdz
2006.gada 27.septembrim (lietas lapa 24-25).
[8.8] 2000.gada 1.jūnijā (lietas lapa 30), 2000.gada 31.oktobrī (lietas lapa 31),
2001.gada 26.martā (lietas lapa 32), 2001.gada 6.decembrī (lietas lapa 33) tika sastādīti
Ģimenes dzīves apstākļu apsekošanas akti.
[8.9] 2005.gada 14.janvāra (lietas lapa 34) Ģimenes dzīves apstākļu apsekošanas
aktā norādīts, ka skolā J.O. Bāriņtiesas darbiniekiem teicis, ka mamma naktī mājās nav
bijusi, ēdis neko neesot, jo nav bijis, ko ēst. J. ir nemazgāts, netīrs, netīrās drēbēs.
[8.10] 2005.gada 11.marta (lietas lapa 35) Ģimenes dzīves apstākļu apsekošanas
aktā norādīts, ka J. nav bijis skolā, māte apgalvojusi, ka esot bijis aukstums – mīnus
28oC. Zēns nomākts. J. mugurā netīras drēbes, pats ilgāku laiku nav mazgāts un apkopts.
Mājās pārtika ir, J. brokastis paēdis.
[...]
[8.11] 2006.gada 6.janvāra (lietas lapa 36) Ģimenes dzīves apstākļu apsekošanas
aktā norādīts, ka uz zvanu un klauvēšanu neviens neatsaucas. Durvis vaļā. Mājā auksts.
No istabas kārtības nojaušams, ka pirms tam lietots alkohols.
[8.12] 2006.gada 13.janvāra (lietas lapa 37) Ģimenes dzīves apstākļu apsekošanas
aktā norādīts, ka mājas durvis nav aizslēgtas. Mājās neviena nav. Māja auksta. Gultas
nesaklātas. No sarunas ar J. noskaidrots, ka malkas nav.
[8.13] Ar Pieteicēju 2006.gada 28.februārī (lietas lapa 43) un 2006.gada 26.jūlijā
(lietas lapa 44) tika noslēgti Sadarbības līgumi. Saskaņā ar 2006.gada 28.februāra līgumu
pieteicēja apņemas apmeklēt speciālistu atkarību jautājumos, sakopt māju, apciemot dēlu
sociālās aprūpes iestādē (visu periodu) un meklēt darbu. Saskaņā ar 2006.gada 26.jūlija
līgumu pieteicēja apņemas apmeklēt konsultantu atkarību jautājumos (visu periodu),
nokārtot trūcīgas personas statusu un uzsākt strādāt algotu darbu.
[...]
[8.24] Jēkabpils pašvaldības Sociālās pārvaldes psiholoģe 2006.gada 27.novembrī
(lietas lapa 126) sniedza Jēkabpils bāriņtiesai atzinumu par J.O., norādot, ka J.O. ir
diezgan noslēgts, mazrunīgs, atbild uz uzdotajiem jautājumiem. Uzdevumus izpilda labi.
Uzmanība noturīga, spēj koncentrēties, kognitīvās spējas vidējā līmenī. Zināšanas par
apkārtējo vidi, laiku, telpu labas. Emocionāli neapmierināts, izjūt trauksmi, nemieru. J.
ilgojas pēc vecās dzīvesvietas, kur viņš dzīvoja kopā ar mammu un A.. J. stāsta ar
pārliecību, ka mamma drīz viņu paņems uz mājām un viņi dzīvos kopā. Ļoti gaida
mammu ciemos, bet pēc audzinātājas teiktā, māte J. apciemo reti.
[...]
[8.26] Jēkabpils pašvaldības Sociālās pārvaldes psiholoģe 2007.gada 7.jūnijā
(lietas lapa 127) sniedza Jēkabpils bāriņtiesai atzinumu par J.O., norādot, ka pēdējā
pusgada laikā J. pastiprinājās tendence uz klaiņošanu un melošanu. Vairākas reizes bija
aizgājis no stundām, pat ziemas laikā bez apģērba, kas apdraudēja viņa veselību. Visas
ilūzijas sakarā ar māti ir zudušas. Tagad vairs nevēlas atgriezties mājās pie mammas un
labāk patīk bāreņu namā. J. bija ļoti vīlies par to, ka pat dzimšanas dienā pie viņa
neatbrauca mamma.
[...]
[10.5] Tiesas sēdē 2007.gada 26.jūnijā pieteicēja norādīja, ka dēlu J.O. bāreņu
namā „Līkumi” apmeklē 2 reizes mēnesī un ka ir morāli grūti braukt pie bērna, jo viņš
raud, tādēļ nav bijusi pie bērna mēnesi.
No 2007.gada 10.maija Ģimenes dzīves apstākļu apsekošanas akta (lietas lapa
130) izriet, ka pieteicēja dēlu pēdējo reizi apciemojusi 2007.gada 5.maijā.
[11] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja ir tikai daļēji pildījusi
Sadarbības līgumu, kura mērķis bija veicināt pilnvērtīgu vecāku pienākumu pildīšanu,
t.i., ir apmeklējusi speciālistu atkarības jautājumos, tāpat pieteicējas dzīvoklis ir sakopts
un pieteicēja ir apmeklējusi bērnu, tomēr pieteicēja nav nokārtojusi trūcīgas personas
statusu un nestrādā. Tiesas ieskatā, ņemot vērā to, ka līdz „Līkumiem” ir 15 km un ir
nodrošināta autobusu satiksme 2 reizes dienā uz bāreņu namu, ko neapstrīd arī pieteicēja,
bērna apmeklējums 2 reizes mēnesī ir atzīstams par retu. Tiesas ieskatā persona, kas
patiesi interesējas par savu bērnu un vēlas atgūt aprūpes tiesības, atradīs iespēju apmeklēt
bērnu daudz biežāk. Turklāt no 2007.gada 5.maija līdz tiesas sēdei 2007.gada 26.jūnijā
pieteicēja vispār nebija apmeklējusi dēlu „Līkumos”. Pieteicēja nav norādījusi citus
apstākļus (izņemot to, ka ir morāli grūti apciemot dēlu, jo viņš raud), kas liegtu apmeklēt
bērnu biežāk. Tāpat tiesas ieskatā darbs ir būtisks apstāklis, lai pieteicēja spētu uzturēt
bērnu, t.i., nodrošināt tam ēdienu, apģērbu, skolai vajadzīgo lietu iegādi u.tml. Tā kā lietā
nav pierādījumu, ka pieteicēja strādā algotu darbu vai ieguvusi maznodrošinātas personas
statusu, tiesa kritiski vērtē pieteicējas iespējas nodrošināt ar bērna aprūpi saistītās
vajadzības.
[...]
[14] Novērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa atzīst, ka
Jēkabpils bāriņtiesa ir pareizi novērtējusi lietas apstākļus, proti, pieteicējas rīcībā nav
novērojamas būtiskas pozitīvas izmaiņas, kas ir nepieciešamas, lai pienācīgi aprūpētu
bērnu, jo pieteicēja joprojām turpina lietot alkoholu, nav iestājusies darbā, nav
nokārtojusi trūcīgas personas statusu, reti apciemo bērnu bāreņu namā „Līkumi”, lai gan
attālums no Jēkabpils līdz bāreņu namam ir tikai 15 km, ir liels komunālais parāds par
dzīvokli un nav pieslēgta elektrība, kas ir nepieciešama, lai būtu apgaismojums un bērns
varētu mācīties.
Tiesa neapšauba to, ka pieteicēja mīl savu bērnu un grib par viņu rūpēties, tomēr
tiesas ieskatā, pastāvot iepriekš minētajiem apstākļiem, pieteicēja no 2006.gada
1.februāra, kad viņai atņēma aprūpes tiesības, nav pierādījusi, ka spēj nodrošināt bērnam
pienācīgu aprūpi un audzināšanu. Tāpat tiesa neredz pamatu secināt, ka, pastāvot šādiem
apstākļiem, situācija mainītos, t.i., pieteicēja mainītu savu dzīvesveidu un pienācīgi
aprūpētu un audzinātu savu bērnu. Turklāt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13.panta
trešā daļa noteic, ka jebkurās citās jomās, kas skar bērna intereses, bērna viedoklim
veltāma pienācīga vērība atbilstoši viņa vecumam un briedumam. Tiesa par būtisku
pierādījumu lietā, lemjot par aprūpes tiesību atjaunošanu, uzskata psihologa-eksperta S.B.
2006.gada 27.novembra un 2007.gada 7.jūnija atzinumus par J.O.. Tiesai nav pamata
apšaubīt S.B. kā psiholoģes kvalifikāciju. Tiesas ieskatā speciālā izglītība dod iespēju
objektīvi novērtēt bērna psiholoģisko un emocionālo stāvokli. No 2006.gada
27.novembra atzinuma ir konstatējams, ka J.O. ilgojas pēc vecās dzīvesvietas, kur dzīvoja
kopā ar mammu un A.. J. stāsta ar pārliecību, ka mamma viņu paņems uz mājām un viņi
dzīvos kopā. Ļoti gaida mammu ciemos. Savukārt 2007.gada 7.jūnija atzinumā norādīts,
ka visas ilūzijas sakarā ar māti zudušas. Tagad vairs nevēlas atgriezties mājās pie
mammas un labāk paliktu bāreņu namā. J. bija ļoti vīlies, ka mamma neatbrauca pat
dzimšanas dienā. No tā ir atzīstams, ka bērns nevēlas atgriezties ģimenē pie mātes.
[...]
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.
pantu, Administrratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt I.O. pieteikumu par Jēkabpils bāriņtiesas 2006.gada 4.oktobra lēmuma
Nr.1-6/140 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.