nav tā, ka es visu dienu tikai pampstu gultā. rīti ir diezgan mundri, kamēr Rīgas siltums nav sācis skrāpēt žogu (fleksis ir atkal atgriezies skaņu telpā). šorīt būšu izlasījusi 2 Bourriaud garstāstus par mākslas modernitāti 90-tajos.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: