|
Janvāris 20., 2011
13:28 Man ir viena draudzene, kura ļoti pārdzīvo savu single statusu. Cik vien atceros, viņa vienmēr ir bazūnējusi, ka savā mūžā nekad nav bijusi viena. Pēc drausmīgām attiecībām, kurās viņu burtiski gadiem izmantoja – viņa uzturēja to vīrieti ar viņa vājībām un atkarībām (viņš nestrādāja & spēlēja), pati tika milzīgos parādos.. Vobšem pirms diviem gadiem viņa saņēmās un to veci pameta, un uzreiz metās brīnišķīgajā randiņu pasaulē. Uzreiz! Iepazīšanās portāli n’stuff. Un iemīlējās. Tā smuki, head over heels. Bet pēc pusgada ar rozēm, nopūtām un svecēm tā mīla pajuka, jo viņas iekāres objekts izrādījās ļoti traumēts (un es nepārspīlēju - traumēts tāpēc, ka atraitnis, kurš joprojām sēroja pēc savas pirms 4 gadiem mirušās sievas; tā pamatīgi..) Vobšem sirds salauzta, jo konkurēt ar sievieti, kuras nav, bet kura joprojām ir centrālā persona vīrieša dzīvē, nav iespējams. Un tad viņa atkal metās brīnišķīgajā randiņu pasaulē. Uzreiz! Tagad ir pagājis gads, un šite pa vidu ir bijuši pāris.. viens tāds nenopietns, ar ko ir foršs sekss. Cits pavisam nopietns, ar ko tik slikts sekss, ka bezmazvai jāraud, cik stulbi. Un pa vidu randiņi ar visādiem jocīgajiem, ko tikai internetā var atrast. Bet ir tāda lieta, ka šitai manai draudzenei ir 35 gadi, tūlīt būs 36. Un nāk virsū izmisums. Jo gribas ģimeni. Un bērnus. Un bail nokavēt. Un ir brīdis, kad katras attālas radu tantes vai-tad-nav-laiks-pie-vīra-ko reāli griež sirdī. Bet stāsts, kā jau saprotat, nav par viņu, bet gan mani. Pēdējā laikā, kad ar viņu tiekos, es jūtos neērti. Un bišku vainīga. Ka esmu iemīlējusies. Ka mani mīl. Protams, to noteikti iespaido arī man veltītās frāzes: „Nevaru noskatīties uz šito pārlaimīgo seju” untā. Es viņai ilgi nemaz nestāstīju par šito vīrieti. Atceros, ka tad, kad man ar bijušo sāka lietas jukt un es kādu laiku centos un domāju, ka viss kautkā atrisināsies, viņa man teica, ka mums tāpat būs jāšķiras (nujā, viņa ir tieša un īpaši neslēpj to, ko domā – tas arī ir tas, kas man viņā patīk un kaitina vienlaicīgi). A tagad.. tagad es viņu satieku, runas agri vai vēlu tāpat noved pie šitā jautājuma, viņai birst asaras (un tā ir zīme, ka izmisums ir liels) un viņa sākt filozofēt, ka vispār jau nekāda vaina nebija ar to spēlmani un izmantotāju – ka vismaz viņa kādam bijusi vajadzīga. Par ko tādu man viņu gribas iepļaukāt, bet taipatlaikā es viņu ļoti labi saprotu un man viņu ir neizsakāmi žēl. Tad, kad kļūst vēls un es taisos uz mājām, viņa izmet frāzi: „Aknuja, tevi gaida..” (un es atkal sajūtos vainīga)
|
Comments:
un es takš nevaru tagad ņemt un no viņas izvairīties tāpēka man ir neērti! jo viņai ir grūti.
| From: | str |
Date: | 20. Janvāris 2011 - 13:42 |
---|
| | | (Link) |
|
bet kāpēc tev ir jājūtas neērti?
nu. man ar ir lietas, kuras gribas izstāstīt un problēmas, kas jārisina, bet.. tās viņai vispār neliekas problēmas.
Zin, kad es tagad skatos Sex and the city tad man liekas, ka visus džekus tās dāmas vai nu atšuva debili niecīgu iemeslu dēļ, vai arī pašas izrīkojās debili pri debili i zaudēja. Brāķēti (tā es to pie sevis saucu - es arī tāda esmu) ir VISI, kas šajos gados ir vieni. KAtram ir kāds mīnuss. Vajag tikai labi padomāt, vai tās prasību latiņas nav palikušas tādas pašas, kā 20mit gados, kad izvēlē bija viss pilngadīgais pretējais dzimums. Un nejūties vainīga. Man arī nāk raudiens par to vien, ka nav kam paraudāt uz pleca, bet ne jau laimīgo vaina tā ir.
labilabi, nejauc sex&thecity ar dzīvi.. es nedomāju, ka viņas latiņa ir kautkur debesīs uzstutēta. patiešām.
Nu lab, no malas izlasijās tā bišķi.
| From: | krii |
Date: | 20. Janvāris 2011 - 15:44 |
---|
| | | (Link) |
|
Man likās taisni otrādi - ka latiņa un pēdējās pašcieņas paliekas nogremdētas kaut kur dziļā jūras dibinā, un palicis tikai badains skatiens, kas staro kā milzu neona burti NEVIENS MANI NEGRIB!
man atkal salikās baigi skaisti, ka ilgi sēro pēc mirušās sievas.
cēli jau protams. kā lubenēs. bet zinkā, nu ja sēro - tad nafig čakarēt normālu meiteni un viest cerības ar rožupušķiem un nopūtām. un ap to laiku, kad šī nomirusi, bez brīdinājuma pazust no apvāršņa, neatbildēt uz zvaniem, īsziņām, meiliem. un neko nepaskaidrot mēnešiem.
jā, čakarēšana visu sačakarē, fakts. nopūta žesc
Es ļoti, ļoti labi saprotu to vīrieti. Ir grūti dzīvot tālāk, ja ir miris mīļotais. Ļoti grūti. Un neodā lūdzu par viņu, kā par kādu slikto. Viņš cenšas dzīvot, bet sanāk, kā nu sanāk.
viņš viņai nodarīja pāri.
Nedomāju, ka gribēja nodarīt pāri. Nedomāju, ka apzināti. Brīžiem skumjas ir tik smagas, ka nevienam un nekādiem vārdiem to nevar ne izstāstīt, ne paskaidrot.
Nu, man bija līdzīgi, tikai es nevarēju aizmirst pie dzīvības un labas veselības esošu bijušo :) Es tiešām gribēju uzsākt jaunas attiecības un likās, ka esmu tikusi pāri iepriekšējām, bet izrādījās, ka nē - bet to varēja saprast tikai pēc kāda laika un neveiksmīgiem centieniem iemīlēt citu.
saprotiet, ja VIŅŠ būtu mans draugs, tad es te žēlotu viņu. jā, es saprotu, ka tā var būt. bet es uz šo situāciju nevaru skatīties tikai no malas.
Nu, es jau saprotu. Es tikai gribēju teikt, ka nevajag par viņu domāt arī kā par baigo sliktekli.
| From: | watt |
Date: | 20. Janvāris 2011 - 15:34 |
---|
| | | (Link) |
|
... ir pārāk izvēlīga.
| From: | watt |
Date: | 20. Janvāris 2011 - 19:02 |
---|
| | | (Link) |
|
ir gan. bet izvēlīga viņa ir nepareizā, perversā veidā. nu, kā primātisma teorijā, kad sieviete izvēlas būt ar alkoholiķi, kas viņu sit un izmanto, bet nepievērš uzmanību necilam akadēmiķim, profesoram. jo redziet alkoholiķis ir tēviņš, "vīrietis", bet akadēmiķis savukārt neesot vīrišķīgs", jo nav pievilcīgs viņai kā primāts, kā alfa.
nē, saulīt. to nu gan tu izrāvi starp rindām, ko nerakstīju. vai tā tev tāda teorija - tipa, visas tā dara?
| From: | watt |
Date: | 20. Janvāris 2011 - 19:41 |
---|
| | | (Link) |
|
nu, izlasīju no tā, ka izvēlējās gadiem ar "spēlētāju", izmantotāju, atkarīgo dzīvot. kāpēc? tāpēc ka viņa uzskata ka tāds ir īsts vīrietis. un citādi viņu nemaz neinteresē.
| From: | krii |
Date: | 20. Janvāris 2011 - 19:56 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, vispār jau atkarīgos parasti izvēlas tās, kam zemapziņā sēž "Man normāls vīrietis nepienākas, es tādu neesmu pelnījusi."
| From: | watt |
Date: | 20. Janvāris 2011 - 20:06 |
---|
| | | (Link) |
|
formulējums ir līdz kļūdainumam neprecīzs, lai gan savā ziņā pareizs. viņa vnk citādus vīriešus neuzskata par vīriešiem, tāds tas knifs. normālie viņai nav pievilcīgi.
man gan liekas, ka viņa ir ļoti ilgi cīnījusies ar zemu pašapziņu, tāpēc ar to spēlmani tik ilgi bija kopā. bet viņa to ir pāraugusi. un tagad meklē vīrieti, kam nav atkarību. un ir darbs un ienākumi. ar ko būt kopā ilgtermiņā, nevis būt kādam par mīļāko.
| From: | krii |
Date: | 20. Janvāris 2011 - 15:43 |
---|
| | | (Link) |
|
Nabaga sieviete. Un turklāt ir 100% skaidrs - kamēr viņa būs tik krampjaini koncentrējusies uz veču copēšanu, nekas tur nesanāks un nebūs. Viņai vajadzīga psihoterapija, pilnīgi nopietni.
aij, šitās upures (par tādām viņas tiek izveidotas bērnībā) ir neglābjamas. Viņas uzskata izmantošanu, roku palaišanu etc par normālu attiecību sastāvdaļu. Ignorēt un ļaut dabiskai atlasei viņu aizvilkt kapā caur purčika pritonu.
viņa takš pacēla ieročus pret posta jūru un.. pameta to sūda spēlmani! nē, man gan liekas, ka viņa vienkārši pārāk iespringusi uz veča-potenciālā-vīra-potenciālo-bērnu-tēva sameklēšanu.
From: | 8 |
Date: | 20. Janvāris 2011 - 21:00 |
---|
| | | (Link) |
|
Vinjai vnk vajag aiziet pie psihologa un gan jau viss buus labi, citaadi vinja tevi padara par vainiigu (liidzatkariigu) un galu galaa ja nav lemts tad nav ko gruziities jaapbrunojas ar pacietiibu, jabeidz skaust un parmest lidzcilvekiem un mazliet jaiztaisno mugurkauls! Un tev varbut ir japasaka ari vinjai tieshi un atklati, ka ir ta ka ir, galu galaa katrai pusei ir savas problemas, citadi sitas gadijums izskataas pec visiem viss ir baigi labi, tikai man vienai viss ir tiiik slikti, tik slikti... |
|