Krustvārdu mīkla

Tur figurēja tāds personāžs kā 'bakurētainais spiegs'.
Zinu, ka tas ir sūdīgs bezstils - komentēt cilvēku izskatu, taču šoreiz no līdzības nespēju atturēties.
Šis cilvēks Latviju apmeklējis 1988. gadā kā ASV Valsts Departamenta sūtīts konsultants agronomijā. Kam nav slinkums, pārējo biogrāfiju var sasmalstīt internetā arīdzan.

LOSP lūgs Valsts Zatleru atlaist Saeimu

Mēģināšu rekonstruēt dažas šodienas domu ķēdes, kuras es nu jau esmu pasākusi izrunāt skaļi, līdz ar ko dažreiz laikabiedriem ir jautri.

Vannas?!?Kad?->transporta bojājumi->zvans Anatai[kak mi tjeperj s taboi budjem->nekādas skaidrības->+ noairēt manu līdzatbildību par pārrunām līgumslēgšanā]->nesēju brigāde otrdien?->mūsu celtnieki laikam z-sv brīvdienās->pagaidu slēdzenes!!?!?->[zvans Bremžandrejam, saceru atvainošanos par vakardienas toni]->neceļ->truli blenžu kādu brīdi,-->A kurā stāvā liksimies? 4? Zvans Kasparam->izslēgts->zvans Vilnim->pāradresējas uz ofisu->meitene, saka, ka visi tiesā (interesanti kādā?, es fonā nodomāju? Maksātnespēja? haha, kāds gaumīgs joks->TAD!

Serveru telpā!!->Vajadzēja krosa skapi pielikt!->bet es vakar atšuvu Sakaru Būves trijotni ar iemeslu, ka nav sienas pabeigas, uz riģipša tak neliksim?->Valentīns diez tos pakaramos paguva noskrūvēt->Ko lai saka tam Dimam no SB?->Nē, SB neder par abreviatūru, jo SB piegādā evakuācijas izeju rokturus smalkos!->Bļa, es taču Ivaram no SB īstenībā neuzrakstīju speceni ar EV durvju vēršanās virzieniem un cik vērtņu kompensatorus man vajag->shit->atpakaļ pie Dimas no SB, kas nav SB.->Un vēl otrdien nāks vilkt ISDNU, bet ja nebūs krosa, tad tam nav jēgas. Vajag noflīzēt tur grīdu arī?->Kaspars paspēs?-rokas uz telefona->atceros, ka nav jēgas, jo Kaspars tiesā. Deadlocks? Haha, nē Truli blenžu. TAD!

BLACKOUTS!->Siena? Nē, tomēr->Taņa->zvans uz mob.->neceļ[maita!]->kā lai metrus?->vajag tomēr Agnesei->bļe, nav telefona viņas->zvans Andželīnai->nē, domainus vairs nevajag pārreģistrēt, dod Agneses numuru->iedod->Agnese->kā būtu ar 300 tekošajiem metriem->8 lati?->bet par plato vai šauro->neviens netaceras.->sazvanamies rīt?->Taņa vislaik neceļ telefonu, toč kuce.->atkal truli blenžu 13 sekundes apcerot, kāpēc neviens ar mani negrib runāt, TAD!

Zvana mobļa, tas ir Bremžandrejs->Jā->Vajag 10 proximity slēdzenes. Jā, otrdien uz vietām->varēs varbūt tikai 5->Viņš aizbrauc uz Daugavpili?->pieraksti telefonu!->nē, serveri tagad nepirksim, priekš kam.->Labi, otrdien būs? Ok.->nekaunīgi meli par to, ka visi visus ziemassvētkus stroikā pašīs kā negudri, [lai terapeitiski nokauninātu par viņa plāniem veselas 5! dienas būt Daugavpilī, nevis instalēt spylokus]->Disconnect. Truli blenžu. Taņa neatzvana,--->A kāpēc tas džeka vakar teica, ka viņam vislaik kabatā zvana meitenes no ekonomikas minstrijas?--?TAD!

Zvana Vilnis->Tev astafjevs točnavakar zvanīja? Balss apraides kabeļi pagrabā ieštrobēti? Nav skaidrs(SUKAS! Cik var vilkt garumā!? Nepirkšu viņiem vannu? A es pateicu, ka to Marea vajadzēja kreiso? Hmm...)->Piekožu mēli, lai neprasītu, kas par tiesu.->Izpiežu solījumu, ka pirmdien servernajā flīzes būs un sienu apdare arī. Pat griestus piekārs (interesanti, a kā viņi to izdarīs kur tās ventilācijas trubas pieliecas??)-->Bāc! Es Elektrožeņam nepateicu vai atstāt dir. kabinetā 220 un VS rozetes 20 vai 80 cm augstumā no kreisā stūra. Diez tie plaukti iet līdz sienām?-->Jā, Vilni, es jūs dzirdu, tikai aizdomājos.-->Labi.-->Kas ar tām 4. stāva vannas istabām - salikāt visur flīzes, lai mēs vannas varam ievest?-->Ok, pa 8 vienā piegājienā (bet vienā mašīnā var ielikt tikai 4, značit vedīs ar 2 fūrēm, kas nobloķēs visu ielu. Un transporta kosti mākoņos?)--> Jā, Vilni, es jūs dzirdu. Slēdzenes man sola, vismaz 5 būs, uzliksim. Attā. Disconnect.

Truli blenžu. Jātaisa inventarizācija? Ok. labi. (fonā w_ lauž vecu thinkpadu. ienāk sandra un prasa par salātiem. Es saku - 5. Viņa: ko 5? Baklažānu rullīši un 2 šķēles rupjmaizes. Jā, tu esi zelts, paldies.) Kas tās par lampām par 584 LVL 20. augustā? Izmisīgi rakņājos apziņas kambaros. Tukšums. sk-ka skaita tepiķus. ab mēģina izshēmot, kas tās par flīzēm par gandrīz tūkstoti. Visi smejas. Histērija. A kur palika putnubūris? Tas, pa 138? Varbūt šitā galda lampa tā ir? Nē, ne no Profa. Kur tad? Plaza? Nē, man nav neviena čeka no Plazas par tādu summu. DURAPLUS izlietne pazuda. Apaļās nē, tās in Reginox. Drausmīgi gribas pīpēt. Jāpasūta tak vēl tie numuru intervāli.

Ienāk Sabīne, sauc parakstīt PN aktu par aizkariem ar lambrekeniem. Vija aizmirsusi atdot man interjera plānus. Whatever.->W_ prasa restorāna interjera plānus->uzinstalē DWG vieweri, tad iedošu.->Kāda ir adrese tiem FBF gultu vedējiem? Vai Bauereiss raksta ar es-cet beigās?->Vajag atbildēt skotam Scottam par to, ka gaidu viņu rīt divos.->Plazai paprasīt pēdējo cenu piedāvājumu par Dresde un Rocket plafoniem->evakuācijas ceļos jābūt visām lampām, jā, bet vai Droppenu pagūs atvest?->Diez, viņi pacēlāju jau vakar demontēja?->Varbūt vēl 3. stāvā palika neielikts logs-->Piezvani elektrožeņam!->Telefons->Žeņa, tu zini to istabu, kur 6. stāva līmenī ir tornis, bet 7. - guļamistaba? Tur trūkst rozetes pie gultas, lūdzu pieliec. Un dir. kabinetā atstāj rozetes 20cm augstumā, ok čau. TAD! nav vēl ne nospiests 'off', ZVANA tel.--> nepagūstu sākt truli blenzt:

KNormunds. Par tām jūsu AVG licencēm. Ok, kas ir? Nē, uz Vistas remotēti negribu, ka liek. Sudrabkalnam arī Vista. Labi, ved diskus, es pati salikšu. Jā, pati. Čau. -> CCTV tāme (interesanti, nav palikusi dārgāka no janvāra?) -> rakņāšanās vecos meilos, atrodu, atveru. Viss sakrīt, arī šodien tas prieks maksās 10178 LVL bez PVN.-->Nav tomēr pilnīgi kaunu maizē apēduši. (atnāk vinegrets un rupjmaize, ēdu pie virpas, w_ atnes kafiju). -> ZVANA barba, lūdzu, jūsu ausekļa ielas adrese ir?->Ok, pasaki S., ka PN akti ir parakstīti->Disconnect-> Ieveļas meils. Uz klavieres uzkrīt rupjmaize. Samsung dizaina līnija TV saucās R8? Laikam. Bāc, Sony neiedeva cenas rakstiski. Ēzdama rakņājos pa RIPE.net, pētot kādus domainus jau esam reģistrējuši-->kliedziens uz blakus kabinetu - paklau, mums Patentu valdē kādas preču zīmes reģistrētas? Sākas meklējumi. Pēc 20 minūtēm atklājas patiesība. Ar acs kaktiņu pamanu, ka viens no reģistrētajiem darbības virzieniem ir čemodānu tirdzniecība. LOL ZOMG. Truli blenžu. Vēl pamanu, ka Salotti audumiem piedāvājumā nav pielikts attačments - značit neko nevar saprast.-->Iveta, (talks iekš google talka), atsūti lūdzu recepcijas mēbeles virsskatā un pretskatā, jā, paldies.-->Eju uzrakstīt, kam es gribu sūtīt kartiņas.

Pīppauze. Kāpēc tomēr tas džeks vakar TĀ runāja? Rodas konkrētas aizdomas, kuras vēlāk sk. apstiprina - domas sakrīt, značit ar 90% varbūtību tā arī ir. Uzsitu sev uz pleca par precizitāti antropoloģiskajos novērojumos. Bļeģ, kad un ko lai nopērk dāvanās mātei un Rodžerim un lotei? Nodzēšu čināru, ienirstu Urālā (c)

baidos uzrauties uz ignorantiem umņikiem, tāpēc šeit:

vai openoffisa writera dokumentā ir iespējams ielikt manuālu section break, nevis tipa next page, bet continuous, pēc analoģijas ar MS Word; un tad vienu lapu pagriezt landskeipā? Es nežēlojos par to, ka pie ieslēgta 'show nonprinting characters' protams, manuālos peidžbreikus nerāda kā formatting marks, nav laika.

Nākamais jautājums - kāpēc nevar embedēt pdf failu kā imidžu, pagaidām vienīgais workarounds, ko izdomāju, ir noskanēt to vienu lapu un ielikt kā bildi?
Citas idejas?

kamēr citi skatās šovus, kas laikam tak pēdējās dienas padevušies tādi interesantāki, vienīgais, ko man šodien davedās redzēt un dzirdēt, bija šāds: apmēram 17:02 es izlēkšoju pa kantora durvīm un metos iekšā Esplanādē gar revālviesnīcu, un manu sadalīto uzmanību piesaistīja kaut kāds neatbilstošs troksnis. Ieskatotes tuvāk, Brīvības ielas sadalošajā joslā, tai skvērelī, kur starp kokiem iekārtas Anakina Skywalkera un Dārta Mola gaismas zobenu replikas, akurāt pretim Ministru Kabineta ieejai stāvēja aptuveni 150 cilvēku, kurus it kā nedzirdēja ne bļaujam, ne ko; vai viņiem bija plakāti - arī nemanīju, jo no Barklaja de Tolli piekājes redzēju tikai viņu muguras. Tiem noteikti bija sveces un petrolejas laterniņas un diezgan kvalitatīva apskaņošanas iekārta, kas dotajā brīdī atskaņoja kaut ko no Rammstein.

Gandrīz aizrijos no brīnumiem un histēriski pie sevis zvaigādama, telefoniski metos laikabiedriem vēstīt par šo sirreālo ainu.
Pēc kādām 15 minūtēm nācu atpakaļ un tur vairs nebija pilnīgi neviena, tikai pie MK ieejas stāvēja vientuļa policijas patruļbemba.

Tā arī netieku gudra, vai tā bija kāda apokalipistiska ((c) laikam shelly) vīzija, kas radusies darbadienas spriedzes radītajās noskaņās, vai tomēr ne.
Anyone? Portāli it kā klusē par šādu notikumu.

Laikam vajag atpūsties.

vēl es būšu neizmērojami pateicīga, ja man kāds uz gmailu varētu atsūtīt она может двигать собой.mp3
vispār jau zinu par aquarium.lipetsk.ru esamību, tikai dun fronte un nav laika kačāt/domāt, kurā elbomā viņa ir iekšā?

Padalīsieties?
Paldies.

mazais darba dienas prieciņš - šķirstot meilus, uzzināju, ka Out of Office reply čehiski ir Mimo kancelář. 

Kad jau līdz acīm lasīt visādu makaronēdāju reportus par garneļvirtuvi, mēs, lokālpatrioti, nolēmām izveikt akciju 'Espati.lv - pati māku sienu pļaut(i), pat' izkapti asināt(i)!'. šai gadījumā, briežcepeša pagatavošana. 

Lūdzu, ļoti vajag - varbūt kādam ir: vajadzīgi 2 pāri jebkura izmēra boksa cimdu.
Izskatīšu visus piedāvājumus.

laikam tomēr dalēkāsimies. Kamēr es operēju ar Amadeusu, nupat sāgā 'Ugunsgrēks' ir turpinājums.

M. iededzināja svecītes uz klavierēm un vēl pēc 3 min. aizdegās tur blakus stāvošās sausās puķes. Pats arī visu apdzēsa. Es par notikumu uzzināju dēļ raksturīgā aromāta.

Kaut ko vajag izdomāt.

Mani ārkārtīgi iepriecē un nomierina pilnīgi viss šobrīd notiekošais. Tā jocīgā sabiedriskā finansiālā situācija, kad nekas nav skaidrs un nevienu mirkli nevar zināt, kas notiks tālāk; kāda izvērtīsies rītdiena - gan publiskā, gan privātā. Mani nekuras krīzes priekšnojautas nemoka necik - proti, skaidrs, ka kaut kas radikāli mainīsies, te un tagad, visur. Dodot vietu kam citam.

Tāds razklads ir pats labākais. Tas dod man iespēju stāvēt malā un ar tādu bērnam raksturīgu brīnuma gaidīšanas prieku visu vērot, un nezin kamdēļ man šķiet, ka uz mani tas vai nu neattiecas vispār, vai arī stipri pastarpināti un nosacīti. Jā, tieši malā es stāvu, bet priekšā man murmuļo un burbuļo visvisādi notikumi, bet es tik noskatos un māju ar galvu, jā, jā, viss tik aizraujoši. Bez jebkādas ironijas.

Tādas situācijas ir mana medusmaize, mans leknais lauks, kur paaugties cilvēcībā, veiktspējā un uzgriezt nākamo IDP līmeni. Man tas viss vajadzīgs, es jau sen to gaidīju. Es esmu Dons Kihots, Marija Kirī, Andželika-eņģeļu marķīze un majore Viesulis; es esmu tikai drusku arī Hannibals Lekters, tikai tik nedaudz. Es neko negaidu, neceru, nezīlēju. Mani labie skolotāji ir vairāk nekā uzskatāmi iemācījuši rēķināties tikai ar to vienu, uz ko paļauties.

Tad jau arī viss pārējais atnāks pats. Tas, ko vajadzēs. Es zinu.

Upd. Haha, Last.fm shuffleris nupat uzgrieza Soundgarden - Fell On Black Days. Nu jā.

Labprāt aizņemšos paliela tilpuma katlu, šodien, centrā. Anyone?

Šausmīgi nāk miegs. Tai uzdzīvei arī vajadzētu nelielu pauzīti.

Es gribu brīvdienu ar izslēgtu telefonu, bez zvaniem par tēmu telefoncentrāle, switchi, aizkari, ozolkoka durvis, trenažieru zāle, frontofisa menedžmenta softs, veļas mājas flīzes, piekārtie griesti, un tas traki demagoģiskais judeokristiešu diasporas kungs ar raksturīgo uzvārdu arī varētu nezvanīt. gribu vārtīties pa gultu un skatīties filmas, pa reizītei uzpīpējot.

Torte 'Vāverīte' un pudele Mangaļu minerālūdens. Tā līdz kaulam vajag.

Šovakar Irēnas bērni atnākuši manā kvartālā.
Nācu mājās caur pēc svaigiem priežu dēļiem smaržojošu tunelīti, apjoztu virspusē ar dzeloņdrātīm. Galā tam bija improvizēta zīme 'Area infected with Typhus'. No Čarlstona un Berlitza izkārtnēm tika jau kasītas nost pagaidu zīmes 'PHOTOGRAPH' un tamlīdzīgi. Diez vai kara laikā Varšavā visi uzraksti bija angliski? Nez.
Filmu laikam noskatīšos tomēr.

No šīs vasaras 'Amatiera' skatīšanās praktiski vienīgais, kas palicis prātā, bija fakts, ka acīmredzot tovasar, kad tas gabals filmēts, man vienmēr mājās bijuši vaļā logi lielajā istabā - to tur redz katrā ainā, kurā pērk stuphu. Akurāt tādā rakursā, lai es varētu novērtēt savus aizkarus, kas reizēm vējā izvelkas pāri palodzei. Un vēl 2007. gada vasarā AirBalticam nebija reisa uz Amsterdamu, kā pēdējā epizōdē tiek vēstīts.

Un vēl atcerējos, ka pagājšnakt sapnī redzēju skuku, kas vispiedodoši smaidot, laboja stila un gramatikas kļūdas manā cenzējamajā postiņā par CV lasīšanu un košāko vietu citēšanu. Pārbijos un sakaunējos ne pa jokam.

Nupat izlasīju apmēram 130 CV un motivācijas vēstules. Tās sūta dažādi cilvēki, kas vēlas būt par ģenerāldirektoriem. Tā lasīšana, es jums teikšu, drusku uzdzen grūšas pārdomas par vidējo latvieti, nedaudz arī mazina manu jau tā trauslo cilvēkmīlestību un vispār.

Negribu būt ļauna. Negribu arī būt konfidencialitāti graujoša. Tamdēļ tikai nedaudz un maksimāli anonīmi ieskicēšu košākos piemērus, daru to tamdēļ, lai sniegtu ieskatu par to stāvokli, par to absurdo ideju, ka ekon. krīze ļoti uzlabo darba devēja stāvokli dēļ izteiktā bezdarba pieauguma.

Mums ir viens kādas lielas katoļu baznīcas draudzes prāvesta palīgs, kurš šobrīd, amatu apvienošanas kārtībā strādā par parādu piedzinēju. Viņš grib būt ģenerāldirektors.

Vēl par tādu vēlas kļūt kāda dāma, viņa savā CV, kuru atsūtījusi angliski, pie hobijiem norāda ka ir granddāma kādā masonu ložā. Šobrīd strādā personāla atlasē. CV un motivācijas vēstule ietver virkni kļūdu, kādas personāla atlases speciālists tradicionāli ķer savos pretendentu CV kā norādes uz nekompetenci.

Ir vīrietis, kas nupat atvaļinājies no muitas pārvaldes Naftas produktu aprites nodaļas galvenā inspektora amata.

Kāda meitene (21 gadu veca), šobrīd strādā līdzīga profila (kā mūsu) uzņēmumā par direktora asistenti.

Viens CV ir krievu valodā, kas pats par sevi būtu nieks, taču tā sūtītājs to ir izvēlējies formatēt 24 izmēra bold fontā, krāsa Turquoise - tā indīgi elektro zilā. Šis pretendents ārpus zilā CV, meila bodijā kā PS. ir pierakstījis šo:
"Добавлю, что с 2001 по 2005 годы возглавлял V.I.P hotel ( 5 звёзд ) на элитном курорте в Таиланде на острове Пукет. Также хорошо знаю каким образом набирать клиентов. Имею связи в Европе, Прибалтике, России и бывших странах СНГ, Юго-Восточной Азии, Австралии и в Америке. И знаю как получать значительную дополнительную прибыль помимо проживания с клиентов отеля. Являюсь автором Программ отдыха и развлечения. Руковожу ТВ студией и есть наработки программ к Рождеству и Новому Году, которые идеально подошли бы к рекламе нового отеля."

Kādai citai 23 gadus vecai ģenerāldirektora amata kandidātei e-pasta adrese sākas ar knibuciitis@...

Vēl viens kandidāts motivācijas vēstuli sāk šādi: 'Esmu ieguvis aukstāko civilo un militāro izglītību.'

Resume: no šiem 130 kadriem 2 cilvēki ir bijuši uz intervijām un 1 no viņiem tiek aicināts uz nākamo pārrunu kārtu. Vēl 2 varētu mēģināt aicināt uz kādu citu amatu. Kandidāta, kas atbilst visām izvirzītajām prasībām, nav neviena.

Kad pamodos, sajūta bija diezgan nepatīkama. Šķita, ka ir melns nakts vidus, bet tā kā man bija paredzēts celties nejēdzīgā agrumā, sapīku par to, ka esmu atļāvusies tādu vaļību kā cauru miegu. Klusām sāku bārt sevi, un nospriedu, ka tas man būs piesities, lai atlīdzinātu vakarrīta apgalvojumus kādam laikabiedram, ka es esmu gulējusi pavisam cietā miegā un manu vieglo zobošanos par viņa cauro miegu.
Kā nākamais plāna punkts sekoja personisko sajūtu analīze par tēmu - kāpēc es jūtos tik draņķīgi, kāpēc sāp galva un kāpēc ir tik nejēdzīgi smagi elpot. Pagriezos uz otra sāna un atvēru vienu aci pavisam. No virtuves puses nez kāpēc nāca jocīga, plandoša un neregulāra oranža gaisma. Izrādās, ka elpot grūti, jo viss ir pilns ar sasodītiem, bieziem dūmiem. Smird.

Un tad tā sajūta, ka viss saliekas. Pēkšņi kļūst skaidrs, ko tas nozīmē. Tā vienīgā iespēja, derdzīgā, šausminošā, neiespējamā - te tā ir, pāris metru attālumā no tevis. Ka tagad vajag ātri ātri. Aizsviedu pa gaisu segu, aizaulēkšoju virtuvē. Dega galds apmēram 40 cm augstumā. Laikam jau nevajadzēja, bet ieslēdzu lampas, nokliedzu: 'Ilze, celies fiksi, ugunsgrēks!', lai gan, objektīvi runājot, tas bija nedaudz pārspīlēts situācijas raksturojums. Pagrābu litra krūzi, pielēju līdz malām ar ūdeni un pārmēru slaikā vēzienā izgāzu uz liesmām. Ar vienu nepietika, pielēju vēl vienu līdz pusei, un ar otro piegājienu viss beidzās.

Pamodās K. un M., mazie miegainām pūces acīm ienāca virtuvē un kādu brīdi klusēdami raudzījās un galdu, sienu, pielietajiem datoriem.
Vienojāmies, ka viņi vairs nekad nededzinās sveces un nepametīs tās degam, kad paši ies prom no telpām.

Lai gan diezgan droši zinu, ka tad, kad pēc pasmagā brauciena svētdienas vakarā no Pāvilostas pārvilkos mājās, tā nolāpītā svece uz galda arī dega. Atceros, nobrīnējos vēl, ka nav nopūsta, pirms iededzinātāji atstājuši māju.

Bet nu viss beidzies laimīgi. Vēlāk gājām pa Avotielu uz skolu, un no kaukura cita mājokļa uz ielas iznesās tāda pat deguma dvinga kā no mūsu kvartjīra. 'Šodien laikam tāda ugunsgrēka diena!', noteica K. un smaidīja savu Češīras kaķa smaidu.

gan darbības teritorijas, gan aizdomās turamo loku.

Šodien vispābā bija daudz kas labs. Tāda mierīga diena. Es brīvprātīgi, bez ārēju spēku iedarbības ieslēdzu TV! Un redzēju parādi. Tad mēs klausījāmies daudz latvisku dziesmu un sacerējām tandoori. Un izdomājām vakaru un struktūru.

Būtiskais ir lūk, kas: pie manis nejauši pieklīdušais 13 latus vērtais kēkss Panettone Prosecco, ko mūsmājās neviens nekāroja lietot, jo vienkārši kēksi negaršo, tika atdots Harim* [skatīt arhīvos] no 3. dzīvokļa. Kopā ar sarkanbaltsarkanu sveci. Tehniski atdošanas brīdī Haris nebija mājās, veltes pieņēma Nadja, laipni pasakoties.

Viņš pats man piezvanīja pēc stundas, nez kur izrāvis manu mob. numuru. Gandrīz vai runādams latviski, viņš teica: 'Kundze, es jus arī apsveicu valsts svētkos. Lai turpmak viss ari izdotos tikpat labi ka vislaiku!'. Es viņam vēlēju visu to pašu, kā arī priecīgu vakaru. Tas tad arī bija dienas labākais notikums.

Tandūrs, koncerts un salūts bija tiešām lieliski, tikai citā kategorijā.

Vakar toties piedalījos pasākumā, no kura kāda meitene nakts mellumā raudādama aizskrēja prom, jo cita pasākuma dalībniece teica, ka Ubuntu ir superīgā alternatīva windōzei un ka valsts iestādēm sirsnīgi derētu apsvērt iespēju pārvākties uz openofisiem.

Ak šie karstasinīgie IT industrijas darbinieki!

Toties vakar bija kārtējā reize, kad man bija iespēja apsvērt, kas ir kas nav 'normāli'. Ir jau tā, ka mans hobijs ir nedaudz orientēts uz zināmu bezpreģēlu un 'nenormālību' un fizisko spēju robežtestiem, bet līdz šim man bija izdevies to noturēt tādās kā sociāli nebīstamās formās. Taču vakardiena izvērtās nedaudz citādāka pavisam triviālu apsvērumu dēļ - Pilsonis Bērnu Tēvs nekādi nevarēja pavadīt laiku ar viņiem, kamēr man jārealizē savas savādās tieksmes, līdz ar ko 6 un 7 gadus vecie K un M tika ieģērbti kluba īpašumā esošajās vismazākā izmēra hidrās, katrs dabūja kājās un rokās pa manam neoprēna zeķu un cimdu pārim, veikals NS King bija pretimnākošs mazizmēra gumijas zābaku pārdošanā ar dēmoniskām atlaidēm, pa flīsa jaciņai mugurā, lietus jaciņas vēl virsū, NTR (No Ties Required) ķiveres galvā/Stearns vestītes pievilktas līdz knapai ieelpot spējai, un - jā. Amata.

Gļuks bija apstāklī, ka no noliktavas nejauši bija paņēmies nevis 6 vietīgais sportiskais rafts ar handy (leggy?) štropītēm, kur aizkabināt kājas, kā arī ērto zeķi, pa kuru izliet lieko ūdeni, bet gan milzīgā 10 vietīgā pārgājienu govs bez jebkādām ekstrām. Upē, kas braucama burtiski atsevišķus mirkļus gadā un, vēlams, ar pēc iespējas manevrīgāku (īsāku, vieglāku, ātrāku) peldlīdzekli, 10 vietīgais rafts ierakstās tikpat labi kā es - baleta 'Gulbju ezers' uzvedumā. Īpaši, ja tas jāairē četratā, plus vēl 2 bērneļi. Ūdens līmenis arī nebūt nebija tik sirsnīgs kā pirms 3 nedēļām (+110). Diezgan nācās dauzīties pa akmeņiem. Arī apmēram 5 metrus gara kuģa vadīšana prasa diezgan sirsnīgu darbību no stūres airiem. Da visiem. Pēc apmēram 10 km K. padevās, nolika airīti un klusām sāka salt nost. M. pavisam jau bija sašļucis pēc pirmajiem 3kilometriem, kad apnesāmies pie HESa. Nestle Fitness brīnumainie enerģijas batoniņi glāba situāciju tikai pavisam īsus mirkļus. Mēģinājumi pierunāt džekus lietot melno, rūgto kafiju, kas bija vienīgais siltuma avots, sevišķus panākumus neguva. Pēc pirmā ar zaru nobrāztā ģīmja, komandu 'Guļās, un airi iekšā' jaunatne ievēroja zibens ātrumā. Ja es aizmirsu piebilst, vakar bija tā dieniņa, kad Dievzemītē saulītei bija bijis slinkums uzlēkt, kā arī gaisa mitrums bija tuvu 100%, proti, bija grūti atšķirt, kad līst un kad tu vienkārši elpo ūdeni.

Lieki teikt, ka tumsa, ja to tā var nosaukt, iestājās negaidīti laicīgi. Arī gaismas pārāk daudz nebija pirms tam. Ap gāzes vadu jau vairs nevarēja izšķirt nevienu šķērsli, ne straumes gaitu, ne zarus, ne akmeņus, neko. Pēdējos puzotru-divus km nomaucām uz aklo, pie kam neticami veiksmīgi. Ap kādiem 17 sasniedzām Zvārtnieku un izrāpāmies malā. Triks slēpās apstāklī, ka mašīna bija pie Līgatnes tilta, tātad kādam aklā tumsiņā tai bija jāiet pakaļ. Pa šo laiku sīči bija jau pārvarējuši to šoka stāvokli un negaidīti dzīvīgi sprinģoja zem nu jau slīpajām lietus gāzēm, spēlēdami 'iesit man stipri ar airi pa ķiveri'. Es apcerēju kā es iešu uz attāli spīdošajām mājām lūgt, lai ielaiž mazos ūdenstūristus pasēdēt pie krāsns, kamēr mēs, pieaugušie, iesim meklēt kaut kur mežā acīmredzami nomaldījušos mašīnas atdzinēju. Maisā atradās pilnīgi slapja maize ar šķiņķi, kas tika nolocīta apmēram kā kad Ļeņingradas blokādē.

Pēc mašīnas gājēja bija apmaldījusies tikai nedaudz. Izrādās, instrukciju devējs bija vēstījis, ka tas ir kādu 15 minūšu kājāmgājiens. Pēc aptuveni minētā laika meitene bija ieraudzījusi ugunskuru un nodomājusi, ka tā arī būs tā vieta (katram rekomendēju pastaigāties pa Amatas dabas taku 15. novembrī pēc 17:00 slapjā hidrā un neoprēna zābakos. Visvisādas muļķības jums izmetīsies no galvas, atstājot vietu tikai būtiskajam). Tomēr izrādījās, ka tā ir kāda _pārgājienā_ ejoša ļaužu grupa, kas nu jau otro dienu bauda dzimtās zemes dabu (Izmirksti par Latviju!). Laipnie cilvēki viņai aizdeva ciklopu un izstāstīja, ka vēl kā minimums 40 min. jākāto virzienā tādā un tādā.

Nu jā. Kopsummā pēc kādas puzotras stundas mēs, Zvārtes infocentra nejaušie viesi, sagaidījām panaceju - auto ar siltām, sausām drēbēm. M. kādu stundu vēl pēc tam nesarunājās ne ar vienu, tikai lielām, apaļām acēm skatījās pa logu. K. pats bija spējīgs noraut no sevis hidru un pārģērbties lauka apstākļos, kādi nu tie bija, vislaik atkārtodams 'tūliņ jau būs labi, tūliņ jau būs labi', kā arī piedalījās pie airu n shit sakraušanas transportlīdzeklī.
Šodien neviens nav slims, kā arī, es tiešām nezinu nevienu, kas pēc šādiem pasākumiem ever būtu apslimis.

Apsveru iespēju māmiņu portālā Calis.lv publicēt ieteikumu sadaļā materiālu 'Kā pavadīt daudzās brīvās dienas ar bērniem, kuras iekrīt uz valsts svētkiem novembrī'.