Paldies tev, Klāra
līdz pulksten 9 man jau bija 1 podiņš ar hiacintēm, 3 tulpes un 1 revolucionāru krāsas neļķe.
Stāsta, ka divos varēsim iet mājās.
upd.
+ krokusu podiņš 9:37
+ vēl 3 tulpes 9:41
+ rozā neļķe 10:35
+ sarkana neļķe 10:43
Ak dies, es nezinu vai jūs tur eiro-Rīgā saprotiet, ka padomju vara+atribūti vēl ir ļoti, ļoti dzīva.
Stāsta, ka divos varēsim iet mājās.
upd.
+ krokusu podiņš 9:37
+ vēl 3 tulpes 9:41
+ rozā neļķe 10:35
+ sarkana neļķe 10:43
Ak dies, es nezinu vai jūs tur eiro-Rīgā saprotiet, ka padomju vara+atribūti vēl ir ļoti, ļoti dzīva.
centrs daudz mierīgāks un laiskāks.
darbs jau vakar paziņoja, ka tulpju nebūs
Es zinu, ka rīgā krievu pietiek un krieviskas vides arī. Tomēr vadot laiku uzņēmumā, kur pamata saziņas valoda ir krievu; žēl, ka es nevaru jums parādīt ziemassvētku balles bildes!, ir ārkārtīgi grūti nodot to specifiku, jo dzīvojot un strādājot Rīgā, es neko tādu neatceros piedzīvojusi.
8. martam un tā izcelsmei nav tiešas korelācijas ar padomju varu.
Svinēšanas formai, tradīcijai un nozīmīgumam krieviski runājošo kolēģu vidū - ir. Jo viņi ir tā laika produkts un pieraduši šos svētkus svinēt vienā konkrētā veidā - tādā, kā to visus padomju gadus darīja, kā es to mammas un tēta darbavietās varēju novērot bērnībā.
Ar rosoliem, siļķmaizēm, šņabi un obligātajām masveida tulpēm. Un būšanu šmigā jau pusdienlaikā un iešanu ātrāk mājās.
un izgājšgad Argentīnas Kordobā nekas līdzīgs Rīgai vērojams nebija: kaut kādi tirgotāji (bet pat ne puse) bija uzlikuši nesmukus uzrakstus, ka uzdāvini puķi, bet pa ielām ar puķēm neviens tā sevišķi nedrasēja. visā visumā viņiem šeit puķu kultūra, salīdzinājumā ar Latviju, ir stipri anēmiska (es ne tikai 8.marta kontekstā): nesen biju vienā argentīnietes dzimšanas dienā un vienīgais atnesu puķes, aizbildinoties, ka tā tāda latviska tradīcija.
un dāvanas viņi arī draugiem nedāvina: ne individuālas, ne kopistiskas. es ar savu puķi meitenēm vai alus/vīna pudeli džekiem vienmēr izceļos.