Esmu sev apsolījis mēnesi eksplorēt ģitāru tikai pilnajā kvintu skaņojumā. Pirmke augļi- 4 minūšu imorovizācija jaunajā skaņojumā. Iespēlēts uz burvīgā Gibson Standard (ar Alnico II P90 noņēmējiem. KLAUSĪTIES ŠEIT</div>
10. Okt 2026
labvakar, latvija, es zinu, ka jūs visi esat skaņumežā, tur mums visiem būtu jābūt, bet
es pirmoreiz pa joferītcik gadiem skaņumežā neesmu, jo
"kādam šai mājā ir arī jastradā", un
šai sakarā man ir jautājums, jo
šajā mirkļa struktūrā mans vispār smalki kalibrētais kompass lietas rāda ierobežotā apjomā, un
viņš nerāda vārda aziāts lietojumu, jeb
cik pieņemami ir tur, kur britu jaunieši ar saknēm četrās citās valstīs saka "my mom's half asian", latviski teikt "pa pusei aziāte", jo
konteksts ir tāds, ka vairāk kā tikpat burtiņiem vietas nemaz arī nava, paldies
es pirmoreiz pa joferītcik gadiem skaņumežā neesmu, jo
"kādam šai mājā ir arī jastradā", un
šai sakarā man ir jautājums, jo
šajā mirkļa struktūrā mans vispār smalki kalibrētais kompass lietas rāda ierobežotā apjomā, un
viņš nerāda vārda aziāts lietojumu, jeb
cik pieņemami ir tur, kur britu jaunieši ar saknēm četrās citās valstīs saka "my mom's half asian", latviski teikt "pa pusei aziāte", jo
konteksts ir tāds, ka vairāk kā tikpat burtiņiem vietas nemaz arī nava, paldies
Posted by ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
rasbainieks at 00:36 | Link | iečukstēt | 2 čuksti
9. Okt 2026
7. Okt 2026
vēlviens man mīļš nesen atklāts ūtūberis
Izcila videoeseja par to, kā šoks liedz veidoties atmiņām, un uz tā bāzēta visa īsvideo patērēšanas kultūra. Nulle reflekcijas, maksimāla automātika.
Shaggy Haired Angel ir viens no maniem mīļākajiem pēdējā laika youtuberiem. Teiksim, šis viņas video: The Dark Philosophy of Georges Bataille. Burvīgi materiāli!
Bļaģ, paspēlē beidzot ģitāru tizita minorā, dalbajob. Kā šeit https://www.instagram.com/reel/DeHRJFdta
p
Another one botched for the Global Archontic Network of Suffering.
Kā teica Jēzus, īstenais Dievs Tēvs tev nekad neliks neko upurēt, bļ.
6. Okt 2026
davai par priecīgo!
a mums šodien atnesa dižraibo dzeni - pieaugušu tēviņu un es kā lai tā gudri to nosauc, nezinu, bet parunājos ar gudriem cilvēkiem, ieliku kastē uz dvieļa tumšā siltā klusā vietā un pēc stundas jau palaidu un tas tāds drusku saburzīts un diezgan sašutis aizlidoja!
nereāls prieks!
nereāls prieks!
"Kuram gan nepatīk Ņujorka?" jautā Šmits par savu jauno mājvietu. Viņš intervijā "Sporta Studijai" atklāja, ka iepriekš ticis brīdināts par to, kas viņu var sagaidīt metropoles ielās. "Pirmais šoks man bija braucot [ar automašīnu], jo domāju, ka avarēšu 20 reizes piecu minūšu laikā."
-----------------------
Laikam Albertam, atriebjoties par Porziņģi, tā arī neviens nepateica, ka Ņujorkā ar mašīnām braukā tikai taksisti
-----------------------
Laikam Albertam, atriebjoties par Porziņģi, tā arī neviens nepateica, ka Ņujorkā ar mašīnām braukā tikai taksisti
"British Airways" lidmašīnu reisā uz ASV piemeklē tehniskas problēmas; strauji zaudējusi augstumu.
Pietiek izlasīt virsrakstu, lai saprastu, ka runa par Boeing. Nolaistāku megakompāniju par to grūti iztēloties.
Shareholder profits > human lives / court fees. That's the way she goes.
5. Okt 2026
Oktāveris reverbotam klīnam
Izskatās, ka pienācis laiks apgūt oktāvas pedāli. Šis video, kur meistarīgs ģitaruga nodemonstrē savu slepeno ieroci un to, kādu masu viņš ar to piedod savam stiklainajam, taču tik-ļoti-vaibīgajam stratokāsteram.
kamēr klimpu saldā zupa dziest, ar rokām šuvu no zaļas vilnas trikotāžas trubu. ķipa svārkus/kleitu. atstāju ķipa šķēluma daļu, uzvilku.. un sapratu, ka reāli par platu. bet nu nekas, apakšmalai piešūšu melnu mežģīni, uzvilkšu baltu blūzi, tad to ķipa kleitu un kkā sasiešu/saspraudīšu augšu, šodien uzvilkšu lai vieglāk saprast ko ar šito tālāk iesākt :D
4. Okt 2026
3. Okt 2026
būšu +1 draudzenei uz koncertu. nesaprotu, ko vilkt, jo viņa 'pucēsies vidēji - nav mans mīļākais koncerts. augstpapēdenēs un zaļā kleitā bez vidukļa'
Aaaaa
nē, nu ir varianti, protams, bet negribu uz centru ar mašīnu, vakar pēc darba nereāli lauza krustus un atkal ļurkājas pēdu locītavas, zelta zābakus neizturēšu
tik salda neizlēmīb!
Aaaaa
nē, nu ir varianti, protams, bet negribu uz centru ar mašīnu, vakar pēc darba nereāli lauza krustus un atkal ļurkājas pēdu locītavas, zelta zābakus neizturēšu
tik salda neizlēmīb!
sapucējos uz vēlēšanām, uzvilku pusgaro koši rozā mēteli, biju uz iecirkni ar akvāriju un zaļi baltiem baloniem (skolai kkāda jubileja +- vēlēšanu laikā, tur vienmēr sapucēts, citreiz pat dārzeņu figūru izstāde) priecīga atnācu mājās un savu atdzisušo kafiju veiksmīgi uzlēju uz jaunā menlbaltā džemperīša :D
2. Okt 2026
bianch
visi par progresīvajiem
1. Okt 2026
30. Sep 2026
Turpini eksplorēt
I
Bill Plotkin, American depth psychologist, wilderness guide and founder of the Animas Valley Institute. He presents the model in Soulcraft (2003) and most fully in Nature and the Human Soul (2008). He calls it the "eco-soulcentric developmental wheel" (the Soulcentric Developmental Wheel), and it is the life cycle of a person who matures toward a soul-rooted, nature-connected adulthood.
The eight stages, in order:
- Innocent in the Nest (early childhood)
- Explorer in the Cocoon (middle childhood)
- Thespian at the Threshold (early adolescence)
- Wanderer in the Wilderness (late adolescence to early adulthood)
- Soul Apprentice at the Wellspring (soul initiation begins)
- Artisan in the Cave (giving the soul's gift form)
- Master in the Sea (mature adult, cultural contribution)
- Sage / Elder (elderhood)
II
The Stages Matrix - tas pats, plus, vērtējuma sistēma (Terija O'Fallona). https://www.stagesinternatio
musicianship (mūziķa kuģis)
Esmu uzkačājis ģitārspēles prasmi līdz 7,5/10. Visvairāk lepojos ar jauniegūto konsistenci. Man vienmēr ir bijis problemātiski nevis izdomār kaut ko interesantu, bet nospēlēt to bez mikro kļūdām.
Komponēšanā gan tikai knaps 5,5/10. Bet es zinu, kāda medicīna man ir nepieciešama.
Komponēšanā gan tikai knaps 5,5/10. Bet es zinu, kāda medicīna man ir nepieciešama.
29. Sep 2026
Tik daudz darba, ka man jau ir sajucis septembris ar oktobri un oktobris ar novembri. Nemaz negribu domāt, kā būs ar decembri.
Un vēl tie mani principi. Biedējoši svarīgi. Reizēm gribētos kādu nolikt malā, lai vieglāk iet. Bet bail - ja nu tieši tas smagums ir tas, kas mani tur taisnu.
Un vēl tie mani principi. Biedējoši svarīgi. Reizēm gribētos kādu nolikt malā, lai vieglāk iet. Bet bail - ja nu tieši tas smagums ir tas, kas mani tur taisnu.
Atklātība, pieredzes (at)gūšana, ķermeniskums medicīnas un uzspiestas vientulības vietā.
Raksts tapis ar mērķi veicināt atklātus, intīmus dialogus un aizstāt novecojušo teoriju par "smadzeņu ķīmisko disbalansu" ar holistisku, uz kustību un komunikāciju vērstu izpratni par realitāti.
Katram garīgi slimajam ir pienākums pret sevi - atrast citu garīgi slimo, ar kuru izveidot attiecības ar mērķi palīdzēt vienam otram transcendēt savu garīgo kroplumu, izmantojot pilnīgu transparenci par traumas ģenēzes cēloni, kopīgu darbu un savstarpēju pieskatīšanu. Pirms emocionāli reaģējat uz teikto, aicinu izlasīt līdz galam manu, kā Junga skolnieka, analīzi par mūsdienu „dekonstruēto“ sievieti un vīrieti.
Sievietes, kuras pārņem viņu animus puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar vīriešiem, jo šī dvēseles disbalansa dēļ viņu apziņā notiek nepārtraukta analīze par netaisnībām. Tas ir tas, ko sauc par principa prevalēšanu pār saprātu. Sieviete bioloģiski, un tāpēc arī vēsturiski, ir izteiktāks aprūpes spēks (a force of nurture). Tāpēc, atraujoties no vīrišķības, kuru viņas vēsturiski piedzīvoja kontaktā ar pretējo dzimumu un savienībā ar ko dabiski tika realizēta viņu sievišķā puse, viņas izjūt neaizpildāmu tukšumu. Ikdienā atrautas no sava vēsturiskā stāvokļa (ģimenes, kur blakus vienmēr bija pretējais dzimums), viņas šo tukšumu organiski līdzsvaro, injicējot vīrišķību savā realitātes uztverē: domās un darbībās.
Vīrieši, kurus pārņem viņu anima puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar sievietēm, jo kļūst pārmērīgi sentimentāli un nes savu vientulību visur, kur iet. Viņi kļūst sociāli raustīgi: sabiedriskās vietās, starp svešiniekiem, stabilas runas vietā plūst nopūtas un citi izsaucieni, jo šāda vīrieša apziņa ir piesātināta ar sevis žēlošanu. Tas var izpausties dažādi, arī kā akls materiālisms, kurā vīrietis dvēseles tukšumu mēģina aizpildīt ar lietām. Un to visu paātrina laikmeta vadošais gars un ekonomikas doma par „the art of the deal“, nepārtrauktu efektivizāciju - neesošas, neīstas vērtības ģenerēšanu no nekā.
Ja dzīve kapitālisma verdzības sistēmās (atvainojos par izteicienu), kur cilvēks tiek ieslodzīts kubikulā kopā ar citiem tādiem pašiem apjukušajiem, kurus vada asinskāri un no sava gara atsvešināti cilvēki, lai ģenerētu ciparus (burtiski - digits) no nekā par neko (reklāma, apdrošināšana, banka - visas tās sistēmas, kas sagrūtu, atkal iestājoties dabiskajam stāvoklim: ēst, patverties, vairoties, nogalināt), netiek līdzsvarota ar fizikalitāti, piedzīvojumu, skaistuma meklēšanu un, atļaušos teikt, zināmu dzīvnieciskumu, tā nogalina spēju būt asam. Tā nogalina spēju būt cilvēkam.
Skumjākais ir tas, ka psihiskās veselības aprūpes personāls lēni seko zinātnes secinājumiem: oficiālais kurss joprojām ir ķīmija un vientulība/izolācija, nevis, teiksim, fizikāla rutīna un biedrība, kopīga jēgas ģenerēšana. Cilvēki, dzīvodami šādās neefektīvās un ikdienā neorganiskās sistēmās (neorganiskās, salīdzinot ar to, kā realitāti pieredzēja cilvēks lielākajā daļā no homo sapiens evolūcijas laika - kad kustība, biedrība un kopīga jēgas rašana, izdzīvojot, bija katras dienas galvenā tēma), instinktīvi apzinās, ka psihiskās veselības ārstēšanas metodes ar ķīmiju un uzspiestu vientulību vairumā gadījumu ir pupu mizas (rakstu „vairumā gadījumu“, jo, ja cilvēks ir novests tik tālu, ka vairs nespēj domāt un savienot savas darbības ar dzīvības uzturēšanu, zāles un uzspiesta vientulība IR īslaicīgs risinājums). Tāpēc nav ticības, tāpēc apdziest liesma, jo rodas sajūta, ka dzīvē viss ir bezcerīgs. Jo netiek praktizēta jēgas ģenēze. Jo nenotiek kustība kopā ar citiem cilvēkiem.
Ar zālēm nevar izārstēt to, ka tu nefunkcionē tā, kā funkcionēja tavi senči. To nevar izdarīt arī ar līdzjūtību. Tikai ar viedu, kontrolētu komforta noārdīšanu, tikai ar maskulīnās piedzīvojumu kāres atgriešanu vīriešos, tikai ar sieviešu berzi ar šādiem vīriešiem! Kaut vai vienatnē, bet eksplorācijai jābūt tieši tādai, kādu to atceries no bērnības! Jo tad tu zināji, kas ir pieņemams un kas nē: gāji un strādāji kopā ar citiem puišiem un meitenēm (ja vien tev nebija traģiska bērnība un tu tiešām nespēj atskatīties uz laiku, kurā efektīvi funkcionēji - tādā gadījumā atvainojos; lūdzu, piedod, ja liku tev justies slikti).
Ķīmiskā disbalansa teorija ir zinātniski novecojusi - to atzinusi pati zinātne*. Lai dzīvo desensitivizācijas terapija, lai dzīvo fiziskā terapija, lai dzīvo dziļa, patiesa, atklāta saruna bez jebkādām pretenzijām starp vīrieti un sievieti. Un starp visiem cilvēkiem vispār.
* https://www.sciencedirect.com/science/ar
Raksts tapis ar mērķi veicināt atklātus, intīmus dialogus un aizstāt novecojušo teoriju par "smadzeņu ķīmisko disbalansu" ar holistisku, uz kustību un komunikāciju vērstu izpratni par realitāti.
Katram garīgi slimajam ir pienākums pret sevi - atrast citu garīgi slimo, ar kuru izveidot attiecības ar mērķi palīdzēt vienam otram transcendēt savu garīgo kroplumu, izmantojot pilnīgu transparenci par traumas ģenēzes cēloni, kopīgu darbu un savstarpēju pieskatīšanu. Pirms emocionāli reaģējat uz teikto, aicinu izlasīt līdz galam manu, kā Junga skolnieka, analīzi par mūsdienu „dekonstruēto“ sievieti un vīrieti.
Sievietes, kuras pārņem viņu animus puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar vīriešiem, jo šī dvēseles disbalansa dēļ viņu apziņā notiek nepārtraukta analīze par netaisnībām. Tas ir tas, ko sauc par principa prevalēšanu pār saprātu. Sieviete bioloģiski, un tāpēc arī vēsturiski, ir izteiktāks aprūpes spēks (a force of nurture). Tāpēc, atraujoties no vīrišķības, kuru viņas vēsturiski piedzīvoja kontaktā ar pretējo dzimumu un savienībā ar ko dabiski tika realizēta viņu sievišķā puse, viņas izjūt neaizpildāmu tukšumu. Ikdienā atrautas no sava vēsturiskā stāvokļa (ģimenes, kur blakus vienmēr bija pretējais dzimums), viņas šo tukšumu organiski līdzsvaro, injicējot vīrišķību savā realitātes uztverē: domās un darbībās.
Vīrieši, kurus pārņem viņu anima puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar sievietēm, jo kļūst pārmērīgi sentimentāli un nes savu vientulību visur, kur iet. Viņi kļūst sociāli raustīgi: sabiedriskās vietās, starp svešiniekiem, stabilas runas vietā plūst nopūtas un citi izsaucieni, jo šāda vīrieša apziņa ir piesātināta ar sevis žēlošanu. Tas var izpausties dažādi, arī kā akls materiālisms, kurā vīrietis dvēseles tukšumu mēģina aizpildīt ar lietām. Un to visu paātrina laikmeta vadošais gars un ekonomikas doma par „the art of the deal“, nepārtrauktu efektivizāciju - neesošas, neīstas vērtības ģenerēšanu no nekā.
Ja dzīve kapitālisma verdzības sistēmās (atvainojos par izteicienu), kur cilvēks tiek ieslodzīts kubikulā kopā ar citiem tādiem pašiem apjukušajiem, kurus vada asinskāri un no sava gara atsvešināti cilvēki, lai ģenerētu ciparus (burtiski - digits) no nekā par neko (reklāma, apdrošināšana, banka - visas tās sistēmas, kas sagrūtu, atkal iestājoties dabiskajam stāvoklim: ēst, patverties, vairoties, nogalināt), netiek līdzsvarota ar fizikalitāti, piedzīvojumu, skaistuma meklēšanu un, atļaušos teikt, zināmu dzīvnieciskumu, tā nogalina spēju būt asam. Tā nogalina spēju būt cilvēkam.
Skumjākais ir tas, ka psihiskās veselības aprūpes personāls lēni seko zinātnes secinājumiem: oficiālais kurss joprojām ir ķīmija un vientulība/izolācija, nevis, teiksim, fizikāla rutīna un biedrība, kopīga jēgas ģenerēšana. Cilvēki, dzīvodami šādās neefektīvās un ikdienā neorganiskās sistēmās (neorganiskās, salīdzinot ar to, kā realitāti pieredzēja cilvēks lielākajā daļā no homo sapiens evolūcijas laika - kad kustība, biedrība un kopīga jēgas rašana, izdzīvojot, bija katras dienas galvenā tēma), instinktīvi apzinās, ka psihiskās veselības ārstēšanas metodes ar ķīmiju un uzspiestu vientulību vairumā gadījumu ir pupu mizas (rakstu „vairumā gadījumu“, jo, ja cilvēks ir novests tik tālu, ka vairs nespēj domāt un savienot savas darbības ar dzīvības uzturēšanu, zāles un uzspiesta vientulība IR īslaicīgs risinājums). Tāpēc nav ticības, tāpēc apdziest liesma, jo rodas sajūta, ka dzīvē viss ir bezcerīgs. Jo netiek praktizēta jēgas ģenēze. Jo nenotiek kustība kopā ar citiem cilvēkiem.
Ar zālēm nevar izārstēt to, ka tu nefunkcionē tā, kā funkcionēja tavi senči. To nevar izdarīt arī ar līdzjūtību. Tikai ar viedu, kontrolētu komforta noārdīšanu, tikai ar maskulīnās piedzīvojumu kāres atgriešanu vīriešos, tikai ar sieviešu berzi ar šādiem vīriešiem! Kaut vai vienatnē, bet eksplorācijai jābūt tieši tādai, kādu to atceries no bērnības! Jo tad tu zināji, kas ir pieņemams un kas nē: gāji un strādāji kopā ar citiem puišiem un meitenēm (ja vien tev nebija traģiska bērnība un tu tiešām nespēj atskatīties uz laiku, kurā efektīvi funkcionēji - tādā gadījumā atvainojos; lūdzu, piedod, ja liku tev justies slikti).
Ķīmiskā disbalansa teorija ir zinātniski novecojusi - to atzinusi pati zinātne*. Lai dzīvo desensitivizācijas terapija, lai dzīvo fiziskā terapija, lai dzīvo dziļa, patiesa, atklāta saruna bez jebkādām pretenzijām starp vīrieti un sievieti. Un starp visiem cilvēkiem vispār.
* https://www.sciencedirect.com/science/ar
mx
Manuprāt, mehāniskās tastatūras un to modificēšana ir diezgan cienījama lieta, bet neesmu paredzējis tam veltīt daudz laika un uzmanības. Atdevu vecākajam bērnam Anne Pro 2 ar brūnajiem slēdžiem un pasūtīju sev vēl vienu Keychron C1 Pro ar sarkanajiem slēdžiem – tieši tādu, kāda man ir darbā. Spēļu datoram ir 8BitDo retro tastatūra ar kaut kādiem klikšķīgajiem slēdžiem. Man ļoti patīk mana darba Keychron C1 Pro – gan pēc izskata, gan skaņas, gan sajūtas.
eba
Nesen kopā ar saviem bērniem noskatījos savu mīļāko japāņu animācijas seriālu – Neon Genesis Evangelion. Kopā ar vecāko bērnu noskatījos arī End of Evangelion, un tagad mēs skatīsimies četras Rebuild filmas.
Vēl mēs noskatījāmies Akira, kā arī Ghost in the Shell un Cowboy Bebop filmas.
Vēl mēs noskatījāmies Akira, kā arī Ghost in the Shell un Cowboy Bebop filmas.
pilsētas velosipēdu
liela velosipēda nelaime
Pirms divām nedēļām velosipēdam nolūza stūres iznesums, un pirmajā brīdī pat nopriecājos, jo jau sen gribēju glītāku stūres iznesumu, kas beidzot padarītu manu velosipēdu par ideālo velosipēdu (attēlā velosipēds ar veco iznesumu). Nebiju gaidījis, ka serviss nevarēs divas nedēļas atrisināt problēmu, bet tieši tas notika, un šodien saņēmu zvanu, ar kuru tiku informēts, ka iznesumu ar nekādām metodēm nevar dabūt laukā no dakšas. Tas nozīmē, ka vēl vismaz divas nedēļas jāgaida, kad piegādās dakšu. Tad vēl nezinu, cik ilgs laiks, līdz tiks izdarīts darbs. Ļoti nomāc tas, ka nav velosipēda, kā arī paredzamie izdevumi.
28. Sep 2026
Sister Irene O'Connor - Fire of God's Love (1973) ir augsta autsaideru mūzikas pilotāža. Kāda austrāļu māsa, kura Singapūrā kalpoja dievam, izlēma ierakstīt negantu psych folk albumu, inspirējoties no gospeļiem. Lai sludinātu dieva mīlestību.
Mana mīļākā albuma dziesma ir "Gaisma (Jāņa 8:12)"
Jāņa evanģēlija 8. nodaļas 12. pants:
Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas nevairosies tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma."
Šai mūzikai ir tik savdabīgs hedrūms, ka, klausoties to, ir sajūta, ka smadzenes tiek at-pie-sār-ņo-tas. Un dzimst jauni neironu tīkli.
