Eh, amazon.com tomēr izbanoja grāmatas ar šādu nosaukumu tirgošanu : "The Pedophile’s Guide to Love and Pleasure." (ziņa par šo gadījumu ir šeit)

Izrādās, ka robots ir kļuvis ētisks. (video un txt)

Attēlā ētiskais robots:

Man šķiet, ka pēdējos gados Latvijā ir nebijis medicīnas ētikas uzplaukums. Piemēram, ar vienu vienkāršu gājienu ir atrisināts jautājums par korupciju medicīnas jomā (pārdēvējam kukuli par pateicību un - vairs nav itin nekādu problēmu!). Tas ir labs piemērs latvju unkālajam pienesumam morāles diskusiju jomā. Protams, viena ģeniāla doma desmitgadē īsti neatbilst latvju likteņtautas potenciālam. Tagad ar vēl vienu vienkāršu gājienu daudzas morālās dilemmas ir padarītas par pseidoproblēmām. Lūk, kādam būtu jāizskatās vienam no testa jautājumiem topošajiem ārstiem:
Ja jums ir divi smagi slimi pacienti - viens ir krievsm un otrs ir latvietis, bet zāles pietiek tikai vienam: kuru jūs ārstēsiet?

a) krievu
b) latvieti
c) nevienu

Pareizā atbilde - latvieti, jo ir jāpieņem šāda kārtula: „Ja būtu zāļu trūkums, es tās vienmēr dotu latvietim”

Ar šādu pašu metodi varētu atrisināt arī citas 'dilemmas'. Piemēram, vagons ir kļuvis nekontrolējams. Uz sliedēm ir pieci bezpalīdzīgi cilvēki. Jūs varat izglābt viņu dzīvības, bet tādā gadījumā ir jānospiež slēdzis, kas liks vagonam braukt pa citu sliežu ceļu, kur pie sliedēm ir piesiets viens cilvēks. Vai jums ir jānospiež šis slēdzis?

Skaidrs, ka tā ir kļuvusi par pseidoproblēmu. Vienkārši ir jānoskaidro tautība un vagons ir jālaiž uz tām sliedēm, kur ir krievi, bet jāglābj latvieši. Tieši tāpat arī var atrisināt jautājumu par slavenu vijolnieku, kas kādu rītu ir piešūts pie muguras un izmanto jūsu nieres. Risinājums ir vienkāršs - ja vijolnieks ir krievs, tad griežam nost. Ja latvietis - tad neko darīt. etc&etc.

Liels bija mans prieks, kad nejauši atklāju, ka Latvijā ir sava balva filozofijā.

Kā es uzzināju: "LZA Teodora Celma balva filozofijā iedibināta ar LZA Senāta 1998.gada 22.septembra lēmumu." (iz šejienes) Diemžēl ilgu laiku, kā izrādās, latvijā nav bijuši cienīgi pretendenti uz šo balvu. Līdz nāca 2006.g., kad tika publicēta viena no nozīmīgākajām grāmatām latvju filozofijas vēsturē "Eirodzīve" un "Balvas pirmā laureāte ir M. Kūle (2006)" (Teodora Celma balva filosofijā par labāko akadēmisko darbu nozarē). Nu, tas ir skaidrs, ka no 1998 līdz 2006.g. Latvijā neiznāca neviena lasītvērta grāmata filozofijā. Ok. Taču, cik zināms, bija jāgaida vēl pāris gadi, lai izkristalizētos nākamais cienīgais šīs prestižās balvas pretendents. Lūk, pienāk 2009.g. un balvu piešķir Dr.phil. Ellai Buceniecei – LU Filozofijas un socioloģijas institūts – Teodora Celma balvu filozofijā par pētījumiem ideju vēsturē un fenomenoloģijā Latvijā.

Lūk, tāpēc nav jābrīnās, ka šīs divas un, iespējams, vienīgās prestžās Teodora Celma vārdbalvas ieguvējas filozofijā var pamatoti apalvot: Bet mums taču ir diezgan liela loma zinātnes sfērā " (NRA)

Labi, Dievs ar to visu. Taču mani vairāk interesē - kam, kad un par ko piešķirs nākamo Teodora Celma vārdbalvu filozofijā? Skaidrs, ka par izcilu pētījumu ir bijis. Par izcilu akadēmisko darbu/grāmatu arī.. Šķiet, ka nav vēl bijis par labāko tulkojumu (deju, daiļlasīšanu etc.), ne?

I. Šuvajeva saruna ar O. Hefi. (KF) Cita starpā mani sajūsmina mēģinājums O. Hefi ievilkt lokālās intrigās. Mērķis, protams, ir vairāk vai mazāk skaidrs - ja nu būs problēmas,tad varēs vilkt ārā šādas intervijas un izteikties, ka aiz mums stāv teju vai viss vācu filozofijas intelektuālais zieds v.tml. Taču ir jauki, ka O. Hefe vēlreiz atgādina, ka filozofijas deformēšana ir ne tikai vēršanās pret lokālo filozofiju (protams, ja ticam, ka studiju programmas izmaiņa ir vienlīdzīga ar filozofijas iznīcināšanu), bet arī Teherānas konference Irānā, kuras ietvaros tipa tiks svinēta pasaules filozofijas diena. (Un uz kuru, kā runā, ir sataisījies dažs labs latvju filozofijas funkcionārs).

– Iedomājieties: pirmā kursa filosofijas students paziņo – viss ir novecojis, nauda tiek izšķiesta, bet vajadzīga ir eksperimentālā filosofija, viss mācību plāns ir pārveidojams. Šāda prātošana un apmelošana tiek izplatīta medijos. Pat vairāk. Rektors to visu slepus atbalsta. Vai kaut kas līdzīgs Vācijā var notikt?
– Funkcionējošā demokrātijā – atļaušos Vāciju par tādu uzskatīt – iesākumā publiski tiktu izklāstītas visas svarīgākās lietas un tad tiktu diskutēts. Turklāt pastāv spēku un pretspēku savijums, tostarp daudzi mediji, tā ka kaut kas tāds ja arī nebūtu vienkārši neiespējams, tad tas būtu ārkārtīgi mazticams.

– Ko jūs kā pasaulslavens filosofs un LU Goda doktors varētu darīt, lai novērstu šādus mēģinājumus deformēt vai pat likvidēt filosofiju?
– Pirmām kārtām es ar to iepazītos un tad paceltu savu balsi, kā to, piemēram, pavisam nesen izdarīju filosofijas konferencē Teherānā.

– Kāds, jūsuprāt, ir cēlonis šādiem mēģinājumiem sagraut filosofiju?
– Parasti ir vairāki cēloņi: nozaru konkurence, reizēm pat nozaru nenovīdība, mēģinājums apklusināt nevēlamas balsis, strīds par gandrīz vienmēr trūcīgo finansējumu. Politikā dominējošā cīņa par varu, ietekmi un atzīšanu, ne pēdējokārt par finanšu resursiem, neapstājas universitātes politikas priekšā.

Žēl, ka sākas lietas vilkšana garumā.. (http://diena.lv/lat/politics/hot/tiesas-sede-pret-filozofijas-profesoru-kuli-parcelta-uz-nakama-gada-martu)

Skolotājs Balodis, kuru ir sodījuši ar izsūtīšanu katorgā:

( Skolotājs Balodis )

Piemērs, ka ētikas pārzināšana nav vienmēr nepieciešami saistīta ar tās īstenošanu praksē. Ethics Professor Charged as Peeping Tom Teorētiski, protams, var iebilst, ka šāda rīcība nozīmē, ka viņš kaut kādā nozīmē nav sapratis ētiku (ja seko Platona formulai par zināšanas un darīšanas saistību).

Philipa Foot (1920-2010) RIP

Lars Svenonius (1927-2010) RIP

Bukeri ir izsludinājuši likmes uz šī gada Nobela prēmijas laureātiem literatūrā. bukeru nobels Ir patīkami, lai arī ne favorītu godā, beidzot redzēt tādus jaukus rakstniekus kā P. Osters (66/1) un Dž. Bārnss (75/1). Taču tāpat kā pirms gada, es labprāt uzvarētāja godā redzētu T. Pinčonu (18/1). Tiesa, es neesmu ļoti liels dzejas baudītājs, tāpēc ir iespējams, ka arī viņu vidū ir ļoti cienījami kandidāti. No tiem, kurus es esmu lasījis, es balsotu tikai pret M. Kunderu (25/1). (Nepatīk man viņa rakstītais un viss.)

Ja nu piepeši parādās vēlme uzzināt par kādiem īsti darbiem cien. mācībspēki ir dabūjuši Dr. grādus, tad var ieskatīties šeit:

http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf

Diemžēl grāmata ir nedaudz nepilnīga.

Lai arī es neatkāpjos no pārliecības, ka Šlesera kapaņas domātājiem vārds 'cieti' neko īsti nenozīmē, taču taisnības labad ir jāpiezīmē, ka šāds vārds tik tiešām pastāv un ir lietots latvju literatūrā. Lūk, piemēram, citāti iz Blaumaņa stāstiņa "Bērtuļa pirksts":

"Šos vārdus izrunājis, Pēteris valgu ap salāpīto mēteli sarāva cieti un izgāja ārā."

"Viņš tuvojās galdam, gribēdams uz tā nolikt cimdus. Bet piepeši, Pēterī cieti ieskatījies, tas iesaucās: "Pēter! Ko tu te dari?"

"Domas, kas Bērtuļam tik tā nejauši bij iešāvušās prātā, pārvērtās par jo cietāku nodomu, jo tuvāk ložu laiks pienāca."

"Un tad man tīšu prātu būs jāiet citur rūmes meklēt? To gan no tevis nebūtu domājis, krusttēv, ka tu tik ciets būsi."

"Ka Ieva viņa neprecēs, no tā Pēteris cieti bij pārliecināts, bet ne tik cieti no tā, ka viņa to tik tādēļ vien bij atraidījuse, ka tā domājās priekš viņa esam par vecu."

Mani nekad nav īpaši pārliecinājusi V. Benjamina attieksme pret dadaismu. Piemēram, viņš raksta:

Savu mākslasdarbu merkantilam derīgumam dadaisti piešķīra daudz mazāk nozīmes nekā to nederīgumam kontemplatīvas apceres nolūkiem. Šo nederīgumu viņi ievērojamā mērā centās sasniegt ar pilnīgu necieņu pret savu materiālu. Viņu dzejojumi ir "vārdu salāti", tie satur nepiedienīgus izteikumus un visus iedomājamos valodas atkritumus. Tas pats sakāms par viņu gleznām, kurām tie piemontē piespraudes un tramvaja biļetes. Tas, ko viņi ar šādiem līdzekļiem sasniedz, ir nesaudzīga auras iznīcināšana viņu radītajam, kuriem tie ar produkcijas līdzekļiem uz spiež reprodukcijas zīmogu. Arpa gleznas vai Augusta Štramma dzejoļa priekšā nav iespējams atrast laiku koncentrācijai un savas nostājas ieņemšanai, kā tas notiek pie Derēna gleznas vai Rilkes dzejoļa. (Benjamins: Iluminācijas - LLMC, 2005. 181.lpp.) Faktiski, Benjamins salīdzina dadistu radīto efektu ar kīno iespaidu (uztveres pasivitāte, 'šoks'), tikai citā medijā. Līdz ar to dadisms ir viens no posmiem, kas vēlāk noved līdz politikas estetizācijai, ko īsteno fašisms. (187.lpp.)

Manuprāt, šāds Benjamina domas gājiens nav īpaši godīgs pret dadaismu, turklāt man ir grūti saskatīt līdzību starp dadaisma izpausmēm un, piemēram, Rīfenštāles filmām. Turklāt arī pieņēmums par nespēju koncentrēties pie Arpa gleznām šķiet, maigi sakot, nepārliecinošs.

Taču pēdējā laikā es sāku nojaust iemeslu, kāpēc Benjamins mēģināja saistīt dadaismu ar noteiktām politikas publiskām izpausmēm. Šo iemeslu man palīdzēja saskatīt Šlesera plakātā lasāmais bēdīgi slavenais vārds 'Cieti'. Lai arī tīklā un privāti ir izskanējušas dažādas versijas par iespējamo šī vārda nozīmi, taču, manuprāt, drīzāk ir jārunā par Šlesera dadaismu. Ar šo vārdu viņš neko nemēģina pateikt (ergo - ir bezjēdzīgi pievērst uzmanību šim izteikumam), jo "cieti" neko nenozīmē. (Tāpat kā Carā vienā no saviem manifestiem raksta: Dada nenozīmē neko. Tiesa, citos manifestos viņš raksta, ka tas var nozīmēt da jebko) Un es viegli varu iedomāties, ka dadaistu manifestos mierīgi varētu nomainīt "Dada" ar vārdu "cieti" (un otrādi - Šlesers varētu 'cieti' vietā teikt 'dada') un arī no tā nekas nemainītos.

Es neteiktu, ka biju ļoti lielā sajūsmā par filmu Inception. Manuprāt, vienkārši jauka izklaide. Taču tas nenozīmē, ka filmā izspēlētās tēmas nevar filozofiski tematizēt. Lūk, ja nu kāds vēlas pamēģināt savus spēkus filozofijas argumentu pielietošanā (vai arī vienkārši padomāt) šajā popkultūras fenomena kontekstā, tad to ir iespējams darīt, jo Blackwell izdos grāmatu "Inception and philosophy." (Tajā pašā populārajā sērijā, kur tika izdotas tādas grāmatas kā Simpsoni un filozofija utml.) Tēmas ietver gan klasisko sapņa/realitātes nošķīrumu, gan arī kognitīvās zinātnes un ētiku u.tml.

( Call for abstracts )

David L. Hull (1935-2010) RIP

John Frank Kermode (1919-2010) RIP

Vai tikai man vienam šķiet, ka šis Stīva Reiha skaņdarba sākums pēc būtības ir diezgan līdzīgs šim popmūzikas gabalam?
Par minimālistu saikni ar rokmūziku, protams, ir pietiekami daudz dirdēts un uzskatāmākais piemērs ir šis.

Pēdējās partijas (PP) deputātu kandidātu sarakstā nav redzami vairāki no sākotnējiem aktīvistiem. Viņu vidū arī sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Rolšteins un rakstnieks Pauls Bankovskis. [...] "Tas nebija mans mērķis," nekandidēšanu Diena.lv atturīgi skaidroja P.Bankovskis. Partijas dibināšanā viņš iesaistījies intereses pēc, jo neviena cita neko tādu neesot piedāvājusi. Savukārt G.Knoks par rakstnieka neiesaistīšanās iemesliem saka: "Viņš strādā žurnālā Ir, tādēļ nemaz nevarētu kandidēt vēlēšanās." Diena

Man nav pretenzijas vai kkāda liela personiska nepatika pret PB, taču joprojām man šķiet dīvaini, ka publicists tipa apolitiskā žurnālā veido partijas programmu un tādējādi ir tieši iesaistīts t.s. politiskajā darbībā. Protams,skaidrs, ka partija un tās programma ir joks (veiksmīgs vai neveiksmīgs - atkarīgs no humora izjūtas.), bet no formālā aspekta PB rīcība man šķiet dīvaina.

Brian O'Shaughnessy RIP