Previous | Mem | Next
 
thel
thel
01 March 2011 @ 06:01 pm
Skeptiķi Latvijā  
Izrādās, ka Latvijā ir "Latvijas Skeptiķu Biedrība". (http://blog.lsb.lv/)(Tiesa, man ir aizdomas, ka runa ir nevis par skepticismu, bet gan noteiktu apgaismības paveidu. Bet šajā kontekstā tas nav īsti svarīgi.) Viss jau ir jauki un, protams, jaunas iniciatīvas ir atbalstāmas. Skatos, ka aktivitātes, šķiet, ir sākušās salīdzinoši nesen un tāpēc vēl nekas daudz nav sadarīts. Taču traucē nopietni uztvert tas, ka no vienas puses šie man anonīmie cilvēki proponē scientismu, stingru zinātnisku metodi, vērīgumu pret nepamatotību etc., bet no otras puses - tekstos uzrādās acīmredzamas kļūdas vai nepārdomātība.

Piem., palasīju šīs biedrības skepticisma definīciju: "Kas ir skepticisms? Skepticisms [...] ir pieeja informācijai.." (http://blog.lsb.lv/archives/51)

Vienas rindkopas ietvaros ir pretruna, i.e., ja pieņemam, ka 'nepārtraukti' un 'vienmēr' šajā kontekstā apzīmē aptuveni vienu un to pašu: "Kas ir skeptiķis? Skeptiķis ir kāds, kurš nepārtraukti apšauba un, izmantojot zinātnisko metodi, analizē informāciju, lai nonāktu līdz slēdzienam par tās patiesumu. Skeptiķis nav kāds, kurš vienmēr apšauba (tas ir ciniķis), ne arī kāds, kurš vienkārši noliedz (angļu valodā denialist; bieži gan šie “noliedzēji” sevi sauc par skeptiķiem), kā arī ne kāds, kurš vienmēr ieņem pretējo pozīciju (tas ir, atkal angliski, latviešu ekvivalenta trūkuma dēļ, contrarian).

Un, protams, sajūsmināja ticība zinātniskai metodei un, piem., šāds izteikums "Manipulēt ar to, kam cilvēks tic, ir ļoti izdevīgi, un bieži nemaz nav grūti; nevajadzētu paļauties uz sajūtām, komentāriem un informāciju, kas pasniegta bez zinātniska pamatojuma." Lūk, šeit es gluži apstulbu, jo pietiekami liela dzīves daļa ir balstīta uz priekšstatiem, kuru ticībai nav obligāti vajadzīgs 'zinātnisks pamatojums'..

Bet secinot. Neieņemšu noliedzošu pozīciju un pats palikšu nedaudz skeptisks, jo, iespējams, tik tiešām Latvijā pietrūkst radikālu scientistu kustība, lai kas mainītos uz labo pusi.
 
20 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
helvetica[info]helvetica on March 1st, 2011 - 09:25 pm
Angļu pasažieri u.c.
kā vispār var visas stafkas likt uz zinātnisko metōdi? vai tad nedaudz vēsturiskā perspektīvē nav redzams, cik daudz muļķību un aplamību ir sadarīts, pamatojoties "zinātniskos novērojumos un spriedumos".
(Reply) (Thread) (Link)
[info]slikts on March 1st, 2011 - 09:38 pm
Re: Angļu pasažieri u.c.
lūdzu, paskaidro, par ko tieši tu runā, lai es varētu atbildēt
(Reply) (Parent) (Link)
[info]slikts on March 1st, 2011 - 09:57 pm
Re: Angļu pasažieri u.c.
vai arī es varu minēt un atbildēt tāpat, ka neviens piemērs, ko tu varētu atrast, neatrisinātu 'is-ought' problēmu ar bona fide zinātniskām metodēm
(Reply) (Parent) (Link)
[info]slikts on March 1st, 2011 - 10:14 pm
Re: Angļu pasažieri u.c.
ā, un, o jā, ko gan zinātne jebkad ir paveikusi — cilvēki ir tikai staigājuši pa mēnesi. labāk uzticēties sistēmām, kas ir tikai piepildījušas plauktus un galvas
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
helvetica[info]helvetica on March 1st, 2011 - 11:12 pm
Re: Angļu pasažieri u.c.
protams, bet šo pašu sistēmu dēļ krāsaini cilvēki ar puļķi pakaļā pret dizantēriju ir vesti strādāt plantācijās, impērijas "civilizēja" "mežoņus", sievietes bija derīgas tikai kā dzemdes. zinātniskajos galvaskausu un degunu izmēros ļoti daudz kas tika balstīts un pamatots.

es nesaku, ka ticība zinātnei būtu jāatmet, vien gribētu atzīmēt, ka būtu vērts būt aware; labprātāk dzīvotu pasaulē, kur ir daudz un dažādas metōdes (un, protams, common sense), nevis viena vienīga zinātniskā metōde ūber alles.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]slikts on March 2nd, 2011 - 12:24 am
Re: Angļu pasažieri u.c.
uz kādas tieši zinātnes bija balstīta tā verdzība? es noteikti nerunāju par to, par ko runā tu, jo tevis nosauktajam nav sakara ar zināti kā izziņas metodi. vai tu tiešām saprati manu iepriekšēju komentāru? varbūt kādreiz nākotnē būs kaut kāda morāles zinātne, un pie tā tiek strādāts (sk. Semu Herisu, kas ir neirozinātnieks, lai gan vairums viņa idejām nepiekrīt), bet līdz šim jebkāda veida normatīvi un it kā zinātniski pamatoti spriedumi par cilvēku dzīvi ir bijuši tikai farss. tavs relatīvisms *ir* neinformēts. zinātnei kā izziņas rīkam nav alternatīvas, un nekas neliecina par pretējo. gadījumā, ja tava problēma ir tikt uz mēnesi, izskaust postošas infekciju slimības, pārklāt zemi ar informācijas tīklu jeb taustāmi valdīt pār īstenību, tavs risinājums nāks no zinātniski pamatotas informācijas. tas ir tieši tikpat skaidrs kā ideja, ka, piemēram, ja tev ir jāveic sirds operācija, labāk esi sasodīti drošs, ka tevi operē sirds ķirurgs, kas ir trenēts un, pats galvenais, zinātniski informēts. apšaubīt to jeb paust relatīvismu ir izplatīta it kā sofisticēta ideja, par kuras izcelsmi parasti tomēr pamatā ir atbildīgs tikai valodas lietojums, jo par zināti tiek saukts kaut kāds neskaidrs veidojums. tajā pašā laikā visi domā, ka saprot zinātni, jo — kas tad tur ir, ko nesaprast. zinātniskā metode jeb hipotēze, eksperiments, pārbaude, pfft, zinātne (vai kaut kas tāds).
(Reply) (Parent) (Link)
[info]slikts on March 2nd, 2011 - 12:27 am
Re: Angļu pasažieri u.c.
"zinātniskajos galvaskausu un degunu izmēros ļoti daudz kas tika balstīts un pamatots."

un, cita starpā, ar kādu alternatīvo izziņas metodi to noskaidroji, ka frenoloģija nav pamatota?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
helvetica[info]helvetica on March 2nd, 2011 - 10:13 am
Re: Angļu pasažieri u.c.
nevis, ka nav pamatota, bet, ka uz tās bāzes notikušas netīkamas sociālas aktivitātes jomās, kas pašas nav "zinātne".
Kā jau minēju, esmu par kritisku attieksmi arī pret šķietami ideālām sistēmām. Eksaktajās, dabas zinātnēs varbūt, jā, nebāžos iekšā ar savu dziesmu grāmatu. bet tur, kur šie rezultāti tiek pielietoti netiekši un pastarpināti, tomēr paturu tiesības izjautāt.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]slikts on March 8th, 2011 - 08:48 am
Re: Angļu pasažieri u.c.
zinātne nav "ideāla sistēma", jo tā jau ietver paškritiku un skepticismu. frenoloģija bija modē iegājusi slikta zinātne, tāpēc mazāka paļaušanās uz zinātni tikai nozīmētu lielāku brīvību frenoloģijai. nav tādas alternatīvās izziņas metodes, kas diskreditētu frenoloģiju, ja vien neskaita mistiskas atklāsmes. tavs viedoklis ir juceklīgs
(Reply) (Parent) (Link)
[info]slikts on March 1st, 2011 - 09:33 pm
tas būtībā ir tikai blogs ar vārdu "biedrība" nosaukumā, nevis biedrība. vienīgie biedri, kas viņiem pašiem interesētu, ir citi blogeri turpat. man pirms 3 gadiem arī bija ideja taisīt biedrību ar tieši tādu pašu nosaukumu (latvijas skeptiķu biedrība), tikai īstu, un es sāku kaut ko darīt, bet drīz pārtraucu. pagājušogad es atklāju, ka kāds ir uztaisījis to saitu, par ko tu raksti, un sarunāju ar viņiem satikties, pieaicinot vēl citus cilvēkus, kam interesē zinātniskais skepticisms. pēc tam bija vēl viena tikšanās ar vēl vairāk cilvēkiem un pat īstā telpā, notika darbu darīšana, un visi šie cilvēki pievienojās vienai vēstkopai, kurā vēlāk bija diskusijas, bet nekas nozīmīgs nav izdarīts. citiem vārdiem, pašreizējo lsb.lv vari ignorēt, jo tad, ja tā kļūtu par īstu biedrību, saturs būtu citādāks, un nevarētu runāt arī par sanetismu. pasaulē to kustību sauc par zinātnisko skepticismu, un nekas pēc būtības tajā nerunā pretī sofisticētai izpratnei par zinātnes lomu pasaulē
(Reply) (Thread) (Link)
[info]slikts on March 1st, 2011 - 09:39 pm
*darbu dalīšana, nevis darīšana
(Reply) (Parent) (Link)
[info]slikts on March 1st, 2011 - 09:47 pm
vai tu šo esi redzējis? http://sapnupardeveji.blogspot.com/ tas ir apmēram tas pats profils, tikai autors iegulda reālu darbu izpētē un raksta par dažādām Latvijā aktuālām tēmām no zinātniska skepticisma perspektīvas, tikai nesauc to par skepticismu un ir praktiski nezināms. man par to ir žēl, jo šarlatāni Latvijā šobrīd dominē ar žurnāliem (tādiem kā Mistērija) un puslīdz pazīstamajām personībām (Andris Buiķis, Kristaps Baņķis u.c.), un konsekventi skeptisks skatījums praktiski nekur neparādās. piemēram, es varētu viegli atrast skeptisku informāciju par tādām tēmām kā kreacionisms, vienkārši meklējot kādā izplatītākā valodā, bet es nevaru tik viegli atrast informāciju par rozi un vārdotājiem, "veģetatīvo distoniju", torsionu laukiem un citām apšaubāmām vietējām parādībām
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on March 1st, 2011 - 09:58 pm
Es pirmo reizi zinu par šādu blogu. Aptuveni jau ir skaidrs, ka pastāv dažādi šarlatāni un ir nepieciešama kritiska distance pret dažādiem piedāvājumiem. OK. Taču es esmu nedaudz kritisks tad, ja šāds skepticisms ar zinātnes vārdu uz lūpām iebrauc dažādās hum. sfērās kā vienīgais labākais risinājums utml. (Ar to es, protams, nenoliedzu, ka ir nepieciešama sadarbība starp dažādām jomām).
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]slikts on March 1st, 2011 - 10:00 pm
tas ir tas, kas tevi tiešām piš, pārcentīgi zinātnes entuziasti, nevis tumsoņas un krāpnieki?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on March 1st, 2011 - 10:03 pm
"Tumsoņas un krāpnieki", protams, šķiet nejēdzīgi per se. Taču esmu sastapies arī ar pārcentīgiem entuziastiem PAR zinātni. Lūk, un dažkārt arī šādi entuziasti ir nedaudz nogurdinājuši.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]slikts on March 1st, 2011 - 10:10 pm
es, protams, nezinu konkrēti, par ko tas ir domāts, bet esmu diezgan drošs, ka būtiskā daļa tavā stāstā būtu nogurdinoši cilvēki, nevis zinātne, jo cilvēki tādi paši varētu būt par jebkuru tēmu
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on March 1st, 2011 - 10:13 pm
Skaidrs, ka satikti, lasīti utt. cilvēki i.e. tādi, kas neadekvāti uztver zinātnes mērķus un robežas. Plašā nozīmē zinātnei, protams, nav ne vainas.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]unbeliever on March 2nd, 2011 - 02:12 pm
Sajūsmina šo 'zinātnisko skeptiķu' nostāja ! Nedo dies apšaubīt (vai tikai paironizēt) par viņu pozīciju, momentā tevi nodēvēs par kaut kādu nesaprašu un relatīvistu.
Pārprasta apgaismība, nekas vairāk
(Reply) (Thread) (Link)
[info]slikts on March 8th, 2011 - 08:50 am
toties tas, ka tu patiešām varētu būt nesapraša un relatīvists, ir izslēgts no jautājuma, vai ne
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]slikts on March 8th, 2011 - 08:54 am
galu galā, cilvēki parasti saprot zinātni, jo tur jau nekā īpaši nav, ko saprast
(Reply) (Parent) (Link)