uz kādas tieši zinātnes bija balstīta tā verdzība? es noteikti nerunāju par to, par ko runā tu, jo tevis nosauktajam nav sakara ar zināti kā izziņas metodi. vai tu tiešām saprati manu iepriekšēju komentāru? varbūt kādreiz nākotnē būs kaut kāda morāles zinātne, un pie tā tiek strādāts (sk. Semu Herisu, kas ir neirozinātnieks, lai gan vairums viņa idejām nepiekrīt), bet līdz šim jebkāda veida normatīvi un it kā zinātniski pamatoti spriedumi par cilvēku dzīvi ir bijuši tikai farss. tavs relatīvisms *ir* neinformēts. zinātnei kā izziņas rīkam nav alternatīvas, un nekas neliecina par pretējo. gadījumā, ja tava problēma ir tikt uz mēnesi, izskaust postošas infekciju slimības, pārklāt zemi ar informācijas tīklu jeb taustāmi valdīt pār īstenību, tavs risinājums nāks no zinātniski pamatotas informācijas. tas ir tieši tikpat skaidrs kā ideja, ka, piemēram, ja tev ir jāveic sirds operācija, labāk esi sasodīti drošs, ka tevi operē sirds ķirurgs, kas ir trenēts un, pats galvenais, zinātniski informēts. apšaubīt to jeb paust relatīvismu ir izplatīta it kā sofisticēta ideja, par kuras izcelsmi parasti tomēr pamatā ir atbildīgs tikai valodas lietojums, jo par zināti tiek saukts kaut kāds neskaidrs veidojums. tajā pašā laikā visi domā, ka saprot zinātni, jo — kas tad tur ir, ko nesaprast. zinātniskā metode jeb hipotēze, eksperiments, pārbaude, pfft, zinātne (vai kaut kas tāds).