Previous | Mem | Next
 
thel
thel
01 March 2011 @ 06:01 pm
Skeptiķi Latvijā  
Izrādās, ka Latvijā ir "Latvijas Skeptiķu Biedrība". (http://blog.lsb.lv/)(Tiesa, man ir aizdomas, ka runa ir nevis par skepticismu, bet gan noteiktu apgaismības paveidu. Bet šajā kontekstā tas nav īsti svarīgi.) Viss jau ir jauki un, protams, jaunas iniciatīvas ir atbalstāmas. Skatos, ka aktivitātes, šķiet, ir sākušās salīdzinoši nesen un tāpēc vēl nekas daudz nav sadarīts. Taču traucē nopietni uztvert tas, ka no vienas puses šie man anonīmie cilvēki proponē scientismu, stingru zinātnisku metodi, vērīgumu pret nepamatotību etc., bet no otras puses - tekstos uzrādās acīmredzamas kļūdas vai nepārdomātība.

Piem., palasīju šīs biedrības skepticisma definīciju: "Kas ir skepticisms? Skepticisms [...] ir pieeja informācijai.." (http://blog.lsb.lv/archives/51)

Vienas rindkopas ietvaros ir pretruna, i.e., ja pieņemam, ka 'nepārtraukti' un 'vienmēr' šajā kontekstā apzīmē aptuveni vienu un to pašu: "Kas ir skeptiķis? Skeptiķis ir kāds, kurš nepārtraukti apšauba un, izmantojot zinātnisko metodi, analizē informāciju, lai nonāktu līdz slēdzienam par tās patiesumu. Skeptiķis nav kāds, kurš vienmēr apšauba (tas ir ciniķis), ne arī kāds, kurš vienkārši noliedz (angļu valodā denialist; bieži gan šie “noliedzēji” sevi sauc par skeptiķiem), kā arī ne kāds, kurš vienmēr ieņem pretējo pozīciju (tas ir, atkal angliski, latviešu ekvivalenta trūkuma dēļ, contrarian).

Un, protams, sajūsmināja ticība zinātniskai metodei un, piem., šāds izteikums "Manipulēt ar to, kam cilvēks tic, ir ļoti izdevīgi, un bieži nemaz nav grūti; nevajadzētu paļauties uz sajūtām, komentāriem un informāciju, kas pasniegta bez zinātniska pamatojuma." Lūk, šeit es gluži apstulbu, jo pietiekami liela dzīves daļa ir balstīta uz priekšstatiem, kuru ticībai nav obligāti vajadzīgs 'zinātnisks pamatojums'..

Bet secinot. Neieņemšu noliedzošu pozīciju un pats palikšu nedaudz skeptisks, jo, iespējams, tik tiešām Latvijā pietrūkst radikālu scientistu kustība, lai kas mainītos uz labo pusi.
 
20 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
[info]slikts on March 1st, 2011 - 10:14 pm
Re: Angļu pasažieri u.c.
ā, un, o jā, ko gan zinātne jebkad ir paveikusi — cilvēki ir tikai staigājuši pa mēnesi. labāk uzticēties sistēmām, kas ir tikai piepildījušas plauktus un galvas
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
helvetica[info]helvetica on March 1st, 2011 - 11:12 pm
Re: Angļu pasažieri u.c.
protams, bet šo pašu sistēmu dēļ krāsaini cilvēki ar puļķi pakaļā pret dizantēriju ir vesti strādāt plantācijās, impērijas "civilizēja" "mežoņus", sievietes bija derīgas tikai kā dzemdes. zinātniskajos galvaskausu un degunu izmēros ļoti daudz kas tika balstīts un pamatots.

es nesaku, ka ticība zinātnei būtu jāatmet, vien gribētu atzīmēt, ka būtu vērts būt aware; labprātāk dzīvotu pasaulē, kur ir daudz un dažādas metōdes (un, protams, common sense), nevis viena vienīga zinātniskā metōde ūber alles.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]slikts on March 2nd, 2011 - 12:24 am
Re: Angļu pasažieri u.c.
uz kādas tieši zinātnes bija balstīta tā verdzība? es noteikti nerunāju par to, par ko runā tu, jo tevis nosauktajam nav sakara ar zināti kā izziņas metodi. vai tu tiešām saprati manu iepriekšēju komentāru? varbūt kādreiz nākotnē būs kaut kāda morāles zinātne, un pie tā tiek strādāts (sk. Semu Herisu, kas ir neirozinātnieks, lai gan vairums viņa idejām nepiekrīt), bet līdz šim jebkāda veida normatīvi un it kā zinātniski pamatoti spriedumi par cilvēku dzīvi ir bijuši tikai farss. tavs relatīvisms *ir* neinformēts. zinātnei kā izziņas rīkam nav alternatīvas, un nekas neliecina par pretējo. gadījumā, ja tava problēma ir tikt uz mēnesi, izskaust postošas infekciju slimības, pārklāt zemi ar informācijas tīklu jeb taustāmi valdīt pār īstenību, tavs risinājums nāks no zinātniski pamatotas informācijas. tas ir tieši tikpat skaidrs kā ideja, ka, piemēram, ja tev ir jāveic sirds operācija, labāk esi sasodīti drošs, ka tevi operē sirds ķirurgs, kas ir trenēts un, pats galvenais, zinātniski informēts. apšaubīt to jeb paust relatīvismu ir izplatīta it kā sofisticēta ideja, par kuras izcelsmi parasti tomēr pamatā ir atbildīgs tikai valodas lietojums, jo par zināti tiek saukts kaut kāds neskaidrs veidojums. tajā pašā laikā visi domā, ka saprot zinātni, jo — kas tad tur ir, ko nesaprast. zinātniskā metode jeb hipotēze, eksperiments, pārbaude, pfft, zinātne (vai kaut kas tāds).
(Reply) (Parent) (Link)
[info]slikts on March 2nd, 2011 - 12:27 am
Re: Angļu pasažieri u.c.
"zinātniskajos galvaskausu un degunu izmēros ļoti daudz kas tika balstīts un pamatots."

un, cita starpā, ar kādu alternatīvo izziņas metodi to noskaidroji, ka frenoloģija nav pamatota?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
helvetica[info]helvetica on March 2nd, 2011 - 10:13 am
Re: Angļu pasažieri u.c.
nevis, ka nav pamatota, bet, ka uz tās bāzes notikušas netīkamas sociālas aktivitātes jomās, kas pašas nav "zinātne".
Kā jau minēju, esmu par kritisku attieksmi arī pret šķietami ideālām sistēmām. Eksaktajās, dabas zinātnēs varbūt, jā, nebāžos iekšā ar savu dziesmu grāmatu. bet tur, kur šie rezultāti tiek pielietoti netiekši un pastarpināti, tomēr paturu tiesības izjautāt.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]slikts on March 8th, 2011 - 08:48 am
Re: Angļu pasažieri u.c.
zinātne nav "ideāla sistēma", jo tā jau ietver paškritiku un skepticismu. frenoloģija bija modē iegājusi slikta zinātne, tāpēc mazāka paļaušanās uz zinātni tikai nozīmētu lielāku brīvību frenoloģijai. nav tādas alternatīvās izziņas metodes, kas diskreditētu frenoloģiju, ja vien neskaita mistiskas atklāsmes. tavs viedoklis ir juceklīgs
(Reply) (Parent) (Link)