fāters in da haus
Tātad.
Kopš svētdienas oficiāli esmu fātera statusā. Meitenes nāca pasaulē 2 mēnešus pirms termiņa. Ķeizars, yo.
1300g un 530g. Ā jā. Tā arī neko neuzrakstīju par mūsu straglu un centieniem glābt bērnus, kad 'speciālisti' rausta plecus un grib sūtīt uz operāciju, kura visticamāk vismaz vienu nobeigtu. Nebija laika, vai iedvesmas, vai vnk dzīve notika vislaik. Bet nesanāca neko iedrukāt te. Grūti mēneši, daudz pāŗdzīvots. Bet kā es vienmēr saku: Es esmu iznēsāts ziemā un kalts no dzelzs.
https://en.wikipedia.org/wiki/Twin-to-twin_transfusion_syndrome
Kā izrādās ja ir pirksti un māki gūglēt var atrast info/support grupas un kko darīt lietas labā. Pat vikipēdijas rakstā ir info ka ar suplimentēšanu var ietekmēt kko. Bļ dis shit works. Mazā uz 3 nedēļām vispār pārstāja augt. Turoties pie režīma, augšana atkal tika iestartēta. Tagad domāju kā būtu ja sāktu ātrāk/ievērotu stingrāk, bet pohuj. Too late. Ceru ka mūsu pieredze tiks izmantota kā kkāds piemērs nākotnē lai palīdzētu cilvēkiem kas ir līdzīgā situācijā. Savādāk dakteriem vnk sadot pa ausīm un piesiet pie staba pilsētas centrā.
Kā izrādās savus bērnus baigi mīli, pat tad kad vēl nav piedzimuši. Enīvei. Tagad uz kādu laiku būs inkubatora lyf un braukāšana uz slimnīcu. Sieva turas ļoti labi un ir pa lielam atkopusies pēc operācijas. 'Nedaudz' nestandarta apstākļi, bet izbaudām visu procesu. Ir pagrūti skatīties uz savu bērnu inkubatorā, ja viņu varētu ietilpināt uz plaukstas, bet all is good.
Dāmas noturējām iekšā pietiekami ilgu laiku, neņemot vērā izmēru atšķirību, attīstībā atšķirību nav. Visas apskates saka ka viss normāl. Tagad beibēm tikai jāaug. Interesanti ka mazajai nav tāds šoks būt ārā, jo viņa ir pieradusi nesaņemt visu vajadzīgo. Pēc 3 dienām jau elpoja pati. Lielajai vēl bik stragls un palīdz ar skābekli. All is good.


Nevaru sagaidīt kad nepieļaušu savu vecāku kļūdas.