got da trendy coof
desmitā diena pēc pirmajiem simptomiem, oža un garša sāk atgriezties(bet tagad arī deguns vairs nav tik aizbāzts, so makes sense). 3 dienas gulēju zem segas, tējas un ūdens. necik neesmu pārsteigts par slimības gaitu. sūdīga apaukstēšanās.
vienīgais par ko sāp sirds ir ģimenes... jocīgā attieksme. nezinu. man sajūta ka fakts ka neesmu uz nāves gultas netiek svinēts(not that i should be. esmu jauns, vesels un errday ņammāju vitamīnus), un baiļu līmens ir way too high. bet rešņiem rešņu problēmas i guess.

paldies my birthing person, bet chill tha fuk out.
esmu iznēsāts ziemā un kalts no dzelzs.

also pēc nedēļas jāiet uz bērēm.
RIP mama Breda. 93 gadi - not that bad. riktīgi kūl dāma, baigi sakonektējāmies neņemot vērā manu sūdīgo valodas līmeni.