Šonakt [galvā?] tāds tukšums, uzrakstīt neko nevaru, jau vairākkārt mēģināju, un arī jūs klusējat. Lasīju Ilmāra Zvirgzda rakstu par Mūrnieku un Lienes stūra ielasmeitām. Izrādās, mēs esam kaimiņi. Laikam tāpēc raksts likās tik lielisks, tā vien gribētos visu pašas acīm pavērot, varētu celties un iet jau tagad, tikai atmiņas par pirmo nakts mēģinājumu aplauž entuziasmu. Droši vien tā sieviete, ko tonakt satiku, bija viena no viņām - īsiem, tumšiem matiem, pelēku seju un zeltītiem riņķiem ausu ļipiņās, tāda bezpalīdzīga un reizē ielai piederoša. Tas viss ir tepat, aiz logiem, tukšumā, un mašīnas brauc pa bruģi.