Tā. Šodien pa īstam pabeidzu maģistra darbu, rīt izprintēšu un nodošu. Biju cerējusi, ka būs baigais gandarījums, taču to es nejūtu. Es vispār esmu izteikti monogāms cilvēks, un vienlaicīgi nevaru just vairākas sajūtas. Šobrīd ir vienkārši zajebala. Varbūt, kad tas izbeigsies būs arī gandarījums. Protams, zajobs man netraucē pieņemt apsveikumus saistībā ar šo sasniegumu.

Te ir palicis vēss, un tāpēc mani ļoti iepriecina tas, ka nākamnedēļ braukšu uz Porķeni, kur palikšu visu mēnesi, lai gulētu saulē, peldētu, dzert zaļo vīnu un rakstītu kaut ko, ko man patīk rakstīt. Tā kā man šogad laboratorija nofenderēja vasaru, tad uzskatu, ka esmu to Porķenes rehabilitāciju pelnījusi. Šodien arī tiku informēta par to, ka Lagošā man būs, kur dzīvot. Ā, jā, es izdomāju to mēnesi pavadīt Lagošā, nevis Faro ar kurseņiem, jo man jau viņi ir apnikuši pirms mūsu atkalredzēšanās.

Lagošā esmu bijusi vienu reizi uz dažām stundām. Mums bija kaut kādas kārtējās brīvdienas, un laikam pirms tam skolā bija kaut kas grūts, jo atceros, ka bija baigais atvieglojums un sevišķs prieks par brīvdienām. Jau no rīta pamostoties, ieslēdzu brīvlaika garastāvokli. Lagoša bija viena no mūsu pieturvietām ceļā uz kaut kādu pilnīgu čuhņu. Tā kā L bija jāpaliek dažas stundas, tika nolemts doties uz pludmali un tur pasust. Kādam kungam paprasījām, kur ir pļaža. Tas pastāstīja, kur tā ir, bet piebilde, ka nebūs baigi forši, jo nav saulains. Es atcirtu: "Tas nekas! Es būšu pālī!" Cerams, ka šoreiz arī aizbraukšu līdz kādai pilnīgai čuhņai.

Kamēr vēl neesmu tur, Mētra jau gatavo paciņu, kuru sūtīt man uz Lagošas bāru. Paciņā būs kleitas, kuras ir tik īsas, ka tās varētu vilkt tikai es. Kāpēc jāsūta uz bāru? Kāds man sakars ar to bāru? Godīgi sakot, pilnīgi nekāds.