Šodien sarunāju sev mājvietu Lodzā. Ilgi domāju par to, vai būtu veselīgi dzīvot vienam, jo (ilgstoša) vienatne palielina nojūgšanās risku. Tā noteikti ir, bet vēl vairāk šādu risku rada nekā nedarīšana. Ja ir, ko darīt, tad tur nekāda vienatne nevar kaitēt. Izlēmu par labi vienatnei, kas nozīmē, ka varēšu pa naktīm maurot kopā ar visu to nenormālo baru, kas brauks ciemos.
Lielākajai daļu manu kursabiedru maģ.d. vadītāji ir bezatbildīgas slampas, kas nevīžo atbildēt uz e-pastiem un vienkārši nekad nav pieejami (tā nav vienkārši aizņemtība, tā ir bezatbildība, jo, ja uzņemtas vadīt darbu, tad jārēķinās ar to, kas tas aizņems kaut kādu laiku). Mana vadītāja gan nav bezatbildīga slampa. Viņa slēpjot salauza kāju, bet pēc ieģipsēšanas uzreiz izdomāja, ko darīt ar mani kaut kādu pirmo mēnesi. Tas vispār liekas normāli, ka tā dara, bet, kad pastāstīju kurseņiem par to, viņi bija šokā par šādu atbildības līmeni.
Vispār man tagad ir daži eksāmeni, kas diemžēl ir absolūti garlaicīgos priekšmetos (ja neskaita vides ekonomiku, kas vismaz ir par kaut ko). Parīt esmu nolēmusi kaut kādā ekosistēmu teorijas teorijas eksāmenā ierasties roņa kostīmā, jo šajā kursā iemācījos, ka briedums - tas ir liels risks. Un es negribu riskēt, tāpēc izvēlos apmeklēt šo pārbaudījumu tērpā, kas noliedz manu briedumu.